Šī gada otrajā pusē Latvijā varētu sākties būvniecības bums. Finanšu ministrija (FM) norāda, ka no 470 miljoniem eiro Eiropas fondu naudas, kas šogad varētu ieplūst Latvijas ekonomikā, vairāk nekā puse nonāks tieši būvniecības nozarē. Tas gan pie nosacījuma, ja būs raita projektu uzsākšana.
FM valsts sekretāra vietnieks Armands Eberhards šajā ziņā ir gana optimistisks, norādot, ka Ministru kabinets jau ir vienojies par 93% pieejamā Eiropas finansējuma sadalījumu.
“Tas nozīmē, ka visās jomās, kurās mēs plānojam investīcijas, ir šie Ministru Kabineta noteikumi. Nākošais solis ir atlases, līguma slēgšanas, kas arī šobrīd ir ar ļoti augstu dinamiku un ļauj domāt, ka naudas ieplūšanas prognozes ir reālas,” norāda Eberhards.
Par būvniecības nozari atbildīgā Ekonomikas ministrija (EM) tikmēr norāda, ka, ieskaitot pašvaldību un valsts iestāžu plānoto naudu dažādiem projektiem, būvniecībā ieplūdīs pat 640 miljoni eiro, kas ir par 60% vairāk nekā pērn. Līdz ar to EM prognozē, ka būvspeciālistu piesaistīšana šogad sadārdzināsies par aptuveni 6%, savukārt nozarei būs jāpiesaista no 6000 līdz 10 000 jaunu darbinieku.
EM Būvniecības un mājokļu politikas departamenta direktors Edmunds Valantis gan norāda, ka kopējās būvniecības izmaksas tas būtiski neietekmēšot. “Nākošos gados, protams, ka šīs izmaksas pamazām arī pieaugs. Izmaksu pieaugums, teiksim tā, nevarētu tikt uzskatīts, ka tas veicinās ļoti būtisku būvniecības izmaksu pieaugumu,” norāda Valantis.
EM prognozēm piekrīt Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs. Viņaprāt, galvenais risks no strauja būvniecības uzplaukuma ir kvalitātes krišanās.
“Ja būvniecībā strauji pietrūkst darba spēka, celsies samaksa šim darba spēkam, būs centieni piesaistīt caur samaksu. Tad uz būvniecību krasi pāries tie, kas varbūt nav apmierināti ar samaksu, strādājot citās nozarēs. Tas savukārt izsauc risku, ka būvniecībā vēl vairāk nāks iekšā nekvalificēts darba spēks, kas izsauc riskus būvdarbu kvalitātei un zināmā mērā arī drošībai,” saka Grinbergs.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) tikmēr uzsver, ka valsts pasūtītie objekti būs „lielā uzraudzībā”, un šobrīd nekas neliecina, ka naudas ieplūšanu būvniecībā vajadzētu bremzēt. “Diskutējot ar pašu nozari, diskutējot arī ekspertiem, neprognozējas tāds ļoti liels drauds, lai būtu nepieciešami ārkārtas pasākumi šo fondu atlikšanai. Šādas indikācijas nav, tāpēc nebremzēsim fondu ieviešanas grafiku,” pauž Kučinskis.
No ES fondu naudas lielā mērā būs atkarīgs tas, vai piepildīsies FM prognozes par ekonomikas izaugsmi 3,2% apmērā šogad.
