No valsts budžeta sportam šogad atvēlēti vairāk nekā 30 miljoni eiro, no kuriem augstu sasniegumu sportam – 5,5 miljoni eiro, bet valstsvienībām sporta spēlēs – vēl 1,3 miljoni eiro. Pēdējos gados Latvijas sportistus dāsni atbalstījuši arī „ātro kredītu” izsniedzēji, pēdējo trīs līdz četru gadu laikā sportisti saņēmuši vairāk nekā miljonu eiro, Latvijas Radio informē „4finance” pārstāvis Jānis Andžāns.
Tiesa, Saeimā pašlaik uz trešo jeb galīgo lasījumu virzīts likumprojekts, kas paredz stingri ierobežot nebanku kredītu nozari un pret to protestē sportisti. Deputāti saņēmuši vēstules gan no BMX riteņbraucējiem, gan vieglatlētiem, tostarp Lauras Ikaunieces-Admidiņas: „Man ir ļoti nepieciešams atbalsts tāpēc, ka mums jābrauc uz nometnēm, un viņi mūs atbalsta tieši finansiāli. Liels paldies viņiem par to, ka mums ir tāda iespēja aizbraukt uz treniņnometnēm.”
Vieglatlēte vienlaikus atzīst, ka valsts atbalsts esot lielāks, nekā kredītdevēju piešķirtās summas, tomēr arī tās ir gana būtiskas: „Tas nozīmē, ka būtu samazināts šis finansiālais atbalsts un vienkārši tās iespējas nebūtu tik lielas – izbraukāt uz treniņnometnēm. Protams, Olimpiskā vienība dod lielāko daļu. Nu lielu daļu dod arī „Smscredit”.”
Vēstuli deputātiem nosūtījuši arī skeletonisti – brāļi Dukuri un viņu tēvs, treneris Dainis Dukurs. Dainis Dukurs radio uzskaita virkni medaļu saņēmušus Latvijas sportistus, kurus „4finance” pēdējos gados atbalstījuši.
Dukurs stāsta, ka neko nosodāmu „ātro kredītu” biznesā neredz, jo cilvēkiem ir brīva izvēle – aizņemties vai neaizņemties. Skeletonistiem sponsors ļoti palīdzot.
„Mēs izsakām savu viedokli par šo situāciju, kāda veidojās ar to kompāniju, kas atbalsta Latvijas labākos sportistus. Mums ir izveidojusies vēl tāda situācija, ka mēs šogad pazaudējām vienu sponsoru Krievijā, vienu sponsoru Šveicē un vienu – Vācijā. Vienkārši situācija būs mazliet smagāka, ja kompānija nevarēs atļauties mūs atbalstīt. Lai atrastos virsotnē, ir ļoti, ļoti grūti jāstrādā. Tā kā mēs esam tehniskie sportisti, kur vēl jāmēģina ātrāk, labāk sliedes uzbūvēt, ātrāko bobu vai skeletonu, vai vienalga ko, ar ko mēs sacenšamies. Tās izmaksas ir mazliet lielākas,” skaidro Dukurs.
Tikmēr Saeima plāno noteikt kredīta procentu un kavējumu maksas maksimālos griestus, turklāt stingrāk uzraudzīt to, kā „ātro kredītu” izsniedzēji pārliecinās par potenciālā naudas saņēmēja spēju aizdevumu atmaksāt. Patērētāju tiesību aizsardzības centra vadītāja Baiba Vītoliņa pauž neizpratni par sportistu vēstulēm, kas adresētas Saeimai.
Vītoliņas ieskatā, nevajadzētu mudināt grozījumus atcelt tādēļ, ka pašiem pretējā gadījumā būs mazāk naudas.
„Es, pirmkārt, uzskatu, ka grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredzēti, lai aizsargātu patērētāju, nav nekāda sakara ar sportistiem un to, kas viņus sponsorē vai nē.
Man liekas, tas ir ļoti nekorekti no sportistiem – izteikt šādus komentārus par to, ka deputāti vēlas aizsargāt patērētājus, it sevišķi tos, kuri nav tie bagātākie patērētāji un kuriem, man liekas, nebūtu jāsponsorē sportisti.
Manā skatījumā – tad jau var pateikt, ka jāatļauj ir narkotikas vai jāņem alkoholam nost nodokļi, jo tad tie komersanti vairāk pelnīs un varēs sponsorēt sportistus,” komentē Vītoliņa.
Savukārt Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas asociētais profesors Ojārs Skudra norāda, ka sportisti atbalstu saņem no nebanku kredītdevējiem, „4finance” un to gūtās peļņas, kuru veido tieši mazāk situēto iedzīvotāju nauda.
“Tā ir tāda vispārēja vēlme par to, ka nu to biznesa jomu – „ātro kredītu” jomu - nevajadzētu ierobežot tādos apmēros, ka viņi nevar sponsorēt sportistus, kas atkal „de facto” nozīmē to, ka viņi jau sportistus sponsorē no savas peļņas. Šī peļņa savukārt tiek gūta uz Latvijas iedzīvotāju, nodokļu maksātāju, rēķina,” norādīja Skudra.
“Faktiski jau sponsorē tos sportistus Latvijas nodokļu maksātāji. Diezgan droši varu pieņemt, ka lielākā daļa no viņiem dzīvo relatīva trūkuma apstākļos. Gan sponsorētājam, gan pašiem sportistiem tās intereses šajā gadījumā sakrīt. Tie sportisti piekrīt tāpēc, ka viņi tiek atbalstīti, savukārt sponsoriem ir svarīgi, lai tie būtu sportisti, par kuru panākumiem nevienam nav nekādu šaubu,” sacīja Skudra.
Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā divkārtējais olimpiskais čempions BMX riteņbraukšanā Māris Štrombergs un Latvijas BMX riteņbraukšanas izlases vecākais treneris Ivo Lakučs Saeimas frakcijām nosūtījuši vēstuli, kurā pauda satraukumu par ierobežos “ātros kredītus”.
Otrajā lasījumā Saeima grozījumus likumā jau atbalstījusi, un likumprojekts vēl jāizskata pēdējā, trešajā lasījumā.
