Daugavpils novadā vieni no lielākajiem piensaimniekiem ir Viktors Kalāns un Inguna Spūle. Viktors Kalāns Līksnas pusē fermu iegādājies pirms sešiem gadiem, un tagad tajā ir ap 700 govju. Saimnieks īstenojis vairāk nekā 10 Eiropas Savienības (ES) fondu projektus.
Inguna Spūle savukārt saimnieko Nīcgalē un piena lopkopībā ir kopš 2000. gada. Pērn par ES fondu līdzekļiem saimniecībā uzbūvēta pilnīgi jauna ferma 220 slaucamām govīm. Piena cenas lejupslīde ietekmējusi arī viņu saimniecisko darbību un izdzīvot ir grūti.
"Jau ir tā apnicis viss, ka vienkārši vairs brīžiem rodas tādas domas: priekš kam vispār tas bija vajadzīgs? Un varbūt tiešām pārdot visu poļiem? Un aizmirst vispār par ražošanu," teica ZS "Dravnieki" īpašniece Inguna Spūle.
Tā kā piena iepirkuma cena nesedz ražošanas pašizmaksu, zaudējumi mērāmi vairākos tūkstošos eiro. Piena ražotāji gan ik mēnesi saņem valsts atbalstu.
Tāpat Eiropas Savienības valstu piensaimniekiem Eiropas Komisija piešķīra 500 miljonus eiro, no kā Latvija saņems 9,76 miljonus eiro. Tomēr ar to nepietiks, lai saimniecības pilnībā segtu kredītsaistības vai izmaksātu darbiniekiem algas.
"Un tā vienīgā iespēja, lai piesaistītu šeit darbiniekus, ir jābūt adekvātai algai par padarīto darbu. Visu laiku ir šausmīgi jārēķina, šausmīgi jādomā, ko tad es varu atļauties nopirkt, ko es nevaru atļauties nopirkt," atzina Spūle.
Abi lauksaimnieki skumji raugās nākotnē, jo piena cenas samazinās jau gandrīz divus gadus. Risinājumu saskata ārzemju pieredzē: Itālijā piensaimniekiem ir kredītbrīvdienas, bet citviet strauji attīstās uzņēmumu kooperācija.
"Polija ir labs piemērs, kad no piena pārstrādātājiem tika veidoti holdingi, kur holdinga ietvaros ir 16-18, pat 20 uzņēmumi, kas arī ceļ efektivitāti," sprieda SIA "Kļavas V" īpašnieks Viktors Kalāns.
Pagaidām piensaimnieki meklē arī citas iespējas pelnīt. Piemēram, Viktors Kalāns ražo arī gaļu.
Dienvidlatgalē ir vairāk nekā 2000 piena ražotāju. Vēl krasākas piena cenas lejupslīdes gadījumā to skaits varētu sarukt.
