Jaunais cauruļvads “Nord Stream 2” Ukrainas jau tā vājajam budžetam būs nopietns trieciens, jo Krievijas gāzes tranzīts ienes Ukrainai vairāk nekā miljardu eiro. “Tā ir politiska lieta. Viņi grib nolikt malā Ukrainas transportēšanas koridoru un tajā pašā laikā arī sodīt Slovākiju,” saka Ukrainas gāzes kompānijas “Naftogaz” pārstāvis Briselē Vjačeslavs Kņjažnickijs.
Krievijas gāzes tranzīta samazināšanās caur Ukrainu vistiešākajā veidā skars arī Slovākiju. Un Slovākijas premjers Roberts Fiko nepakautrējās būt skarbs: “Viņi mūs padara par idiotiem! Viņi ir nodevuši Eiropas Savienības dalībvalsti – Slovākiju.”
Eiropas Komisija pagaidām ir ļoti piesardzīga savos vērtējumos, jo vispirms grib redzēt, kā projekts saskan ar Eiropas Savienības plāniem, tostarp par enerģijas avotu dažādošanu.
Bet, kamēr Brisele kasa pakausi, “Gazprom” ir skaidri definējis Eiropu kā savu svarīgāko un maksātspējīgāko klientu it īpaši tāpēc, ka “Gazprom” līgums ar Ķīnu par gāzes piegādēm neiet tik strauji, kā cerēts, ņemot vērā Ķīnas ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanos.
“Ideja par jaunu cauruļvadu no ziemeļiem, kas apgādātu ne tikai Vāciju bet arī Itāliju un, kāpēc ne - arī Lielbritāniju –, jā, tas radīs nopietnas ekonomiskās problēmas Ukrainai. Ar “Nord Stream 2” gala rezultātā netiks palielināta mūsu atkarība no Krievijas, ja runājam par apjomiem. Tā būs tā pati gāze, bet piegādāta Eiropas tirgum pat citu ceļu,” saka Simone Tagliapietra, Briselē bāzētās domnīcas “Bruegel” pētnieks.
Viņš neredz nekādu iespēju Eiropas Komisijai kavēt gāzes kompāniju plānus, ja Krievija visu darīs saskaņā ar Eiropas Savienības regulējumu.
