Uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā vēl ir bērna autiņos, tādēļ liedzot iedzīvotājiem iespēju saņemt atpakaļ daļu no IIN par summām, kas ieguldītas, piemēram, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā vai pensiju fondos. Daļa iedzīvotāju vienkārši pārtrauks uzkrājumu veidošanu.
Šādu pārliecību Latvijas Radio pauž Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abāšins.
„Ja šos nodokļu atvieglojumus noņemtu pilnībā, tad gan mūsu, gan pensiju fondu pārvaldnieku prognoze paredz, ka šis tirgus saruktu uz pusi," sacīja Abāšins.
Atšķirībā no Rietumeiropas valstu iedzīvotājiem Latvijas iedzīvotāji uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu izvēlas salīdzinoši reti. Tam ir vairāki iemesli, tostarp tas, ka daudziem ir grūti atlicināt naudu uzkrājumu veidošanai. Apdrošinātāju aplēses liecina, ka iespēju iesniegt ienākumu deklarāciju un saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli izmanto aptuveni puse klientu. Īpaši nozīmīga šī iespēja esot tieši tiem, kuru ienākumi ir salīdzinoši pieticīgi.
„Visbūtiskākais šis stimuls ir vidusšķirai, jo tie cilvēki, kas pelna varbūt 5000, 10 000 vai 15 000 eiro mēnesī, nodokļu atlaides ir nozīmīgas, bet ne tik nozīmīgas kā tiem, kas kaut ko mēģina uzkrāt no 1000 eiro algas.
Nodokļu reformai būtu jābūt tēmētai tieši uz vidusšķiru, mazliet uz augšu, mazliet uz leju, un uz augošo, uz nākotnes vidusšķiru," norādīja Abāšins.
Tomēr, saprotot to, ka Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma, kurā galvenais akcents likts tieši uz ienākuma nodokļiem, iecirstu pamatīgu robu valsts un pašvaldību budžetos, apdrošinātāji būtu gatavi kompromisam, uzsver Abāšins.
„Ja mēs skatāmies uz tuvējām valstīm, tad gandrīz visur ir kaut kādi griesti. Mums šie griesti līdz šim bija 10%, kas ir diezgan daudz.
Respektīvi, šos griestus noteikti var un vajag samazināt. Cita lieta, ka samazinājumam jābūt daudz maz saprātīgam. Piemēram, Igaunijā šie griesti ir 6000 eiro gadā," piemēru min Abāšins.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un vairāki nodokļu reformu apspriešanā iesaistītie valdošās koalīcijas politiķi iepriekš Latvijas Radio norādīja, ka nodokļu pārmaksas atprasīšanai nepieciešamo dokumentu pārbaudīšana ievērojami noslogo Valsts ieņēmumu dienestu (VID).
Līdzīgu viedokli pagājušajā nedēļā pauda arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis. „Cilvēkiem tiek likts rakstīt čekus, iet pēc naudas atmaksām. VID vajag cilvēkus, kas tos čekus pārbauda, liek kaut kādās mapītēs. Tad mēs brīnāmies, kāpēc mums publiskajā pārvaldē ir tik daudz cilvēku. Tāpēc, ka šī sistēma ir neefektīva," kritisks bija Rostovskis.
Šo argumentu gan īsti nevar attiecināt uz attaisnojuma dokumentiem, kas saistīti ar iedzīvotāju ieguldījumiem uzkrājumu veidošanā. Atšķirībā no dažādām veselības aprūpes nozares, kā arī izglītības un interešu izglītības iestādēm, banku un apdrošinātāju informācijas apmaiņa ar VID jau ilgāku laiku notiek automatizēti. „VID administratīvo izmaksu ziņā šie divi segmenti ir ļoti efektīvi. Informācijas apmaiņa un nonākšana līdz deklarācijām ir pilnībā automatizēta," saka Abāšins.
Saskaņā ar VID datiem, aizvadītajā gadā iedzīvotājiem atmaksātā pārmaksātā nodokļa kopējā summa pārsniegusi 87 miljonus eiro.
Finanšu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu plašākām nodokļu izmaiņām, slogu pārnesot no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai, un atteikties no uzņēmumu ienākuma nodokļa avansa maksājumiem. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.
Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.
