Sarmīte Krauze strādā divās darba vietās. Viena ir pamatdarbs ar stabilu algu, bet otra – papildu darbs dažas stundas nedēļā, kur alga ir mazāka par minimālo. Neviena no darbavietām nav mikrouzņēmums, taču Saeimas pieņemtais likums par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu minimumu, kam jāstājas spēkā 1.janvārī, attiecas arī uz vispārējā nodokļu režīmā strādājošajiem.
Pašlaik pieņemtā norma paredz, ka sociālās iemaksas jāmaksā no minimālās algas, pat ja darbinieks strādā nepilnu slodzi un saņem mazāk par minimālo algu.
“Mēs esam izrunājuši gan vienā, gan otrā darbā šo situāciju, un nekur nav pateikts, kā tad būs, kā tad mums maksās šos nodokļus. Bet 1. janvāris ir tepat pie durvīm, izskaidrojuma nav, pamatojuma nav, principā es zinu, man arī paziņu lokā ir cilvēki, kas ir saņēmuši brīdinājumu, ka viņiem tiek uzteikts darbs,” stāsta Sarmīte.
“Vai tiešām mums tas ir vajadzīgs? Ko mēs darīsim?” neizpratni pauž Sarmīte.
Valsts ieņēmumu dienestā atzīst, ka šobrīd līdzīgu jautājumu ir daudz, skaidrojošā darbā ieguldīts laiks, un konsultāciju tālrunis ir karsts. Taču nu arī tur vairs īsti nezina, ko atbildēt, un uzsver, ka šobrīd sniegtie skaidrojumi drīz var nebūt aktuāli.
Likums, kas attiecas uz sociālajām iemaksām, Saeimā atkal atvērts, un, ko deputāti tajā labos, vēl nav līdz galam skaidrs.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) koalīcijā trešdien, 7.decembrī, nāca ar piedāvājumu, ka sociālo iemaksu minimumu vispār varētu atcelt, tā vietā palielinot mikrouzņēmumu nodokli līdz 15%.
Pašlaik nodoklis ir 9%, bet nākamgad to plānoja samazināt līdz 5% (izņemot uzņēmumus, kuri strādā jau 3 gadus un kuriem apgrozījums pārsniedz 7000 eiro gadā – tiem nodoklis būtu 8%).
Premjera piedāvājumu atbalstot arī uzņēmējus pārstāvošā Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Kučinskis atzina, ka jaunais piedāvājums tapis tādēļ, ka nav attaisnojies mēģinājums mazināt uzņēmēju un darba ņēmēju neapmierinātību ar iepriekš iecerēto kārtību - caur izņēmuma kategoriju papildināšanu, par ko šonedēļ lēma atbildīgajā parlamenta komisijā.
“.. tāpēc labāk atzīt, ka neesam gatavi ko tādu ieviest, atkāpties divus solīšus atpakaļ, protams, paliekot parādā cilvēkiem personificēto pieeju, lai viņi būtu sociāli nodrošināti, pie kā mēs varētu jau rīt sākt strādāt, pie labāka piedāvājuma,” paziņoja premjers.
Tomēr “Vienotībā”, no kuras nāk arī labklājības ministrs Jānis Reirs, kurš iestājas par lielāku sociālo nodrošinājumu, to nesteidza atbalstīt, un pat stundu ilga “Vienotības” frakcijas saruna ar premjeru to nemainīja.
“Mēs mēnešiem ilgi stāstījām un pamatojām reformas būtību, ka tas ir vēsts uz tiem cilvēkiem, kuri strādā šajā mikrouzņēmumu nodokļu režīmā, kuri ir sociāli nenodrošināti, kuri slimības gadījumā nevar saņemt palīdzību - kas notiek slimības gadījumā, kas notiek ar jaunajām māmiņām,” uzsvēra “Vienotības” frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Edvards Smiltēns.
Tas gan ir tikai viens no iemesliem. Smiltēns sacīja, ka jautājumu bijis daudz, taču ne premjers, ne Finanšu ministrijas pārstāvji neesot piedāvājuši nevienu dokumentu vai skaidrus aprēķinus, kādu iespaidu jaunais piedāvājums atstās uz tikko pieņemto budžetu.
“Vienotība” gan esot gatava sadarboties ar premjeru, lai meklētu risinājumu. Taču šobrīd neesot iespējams pateikt, vai un kāds šis atrisinājums būs, jo patlaban valdošo atmosfēru raksturojot haoss.
Likumprojekts par papildu izņēmuma kategorijām Saeimas darba kārtībā gan iekļauts jau ceturtdienas sēdē, un veikt fundamentālākas izmaiņas bija iecere veikt jau pēc tam uz nākamo lasījumu.
