Pēc smagās ekonomiskās krīzes, ko eirozona piedzīvoja pirms vairākiem gadiem, tikai 2013. gada otrajā ceturksnī tai izdevās izkļūt no recesijas. Kopš tā laika Eiropas vienotās valūtas zonā bija novērojama ļoti vāja izaugsme, augsts bezdarba līmenis un zema inflācija. Šī gada janvārī Eiropas Centrālā banka uzsāka daudzu kritizēto 1,1 miljardu eiro vērto kvantitatīvās stimulēšanas programmu. Tās mērķis ir, katru mēnesi iegādājoties obligācijas 60 miljardu eiro vērtībā, samazināt deflāciju un palielināt patēriņa preču cenas kāpumu, lai tas atgrieztos aptuveni 2% līmenī.
Kā norāda finanšu eksperti, nelieli, bet tomēr pozitīvi rezultāti jau ir novērojami. Jau otro mēnesi pēc kārtas eirozonā inflācija ir palielinājusies, bet bezdarba līmenis ir samazinājies līdz pēdējo četru gadu zemākajam līmenim. Deflācija martā gan joprojām ir bijusi 0,1% liela, taču, kā norāda Eiropas statistikas aģentūras Eurostat pārstāvji, šie rādītāji atbilst analītiķu prognozēm. Savukārt bezdarbs pašlaik ir 11,3%. Vislielāko bezdarbnieka skaita samazinājumu izdevies sasniegt Igaunijai un Īrijai, taču dalībvalstu vidū joprojām redzamas milzīgas atšķirības. Piemēram, Vācijā bezdarba līmenis ir 4,8%, Spānijā tas ir 23%, bet Grieķijā pat 26%. Turklāt abās šajās valstīs bez darba ir vairāk nekā puse jauniešu.
Kā aģentūrai DPA norādījis „ING Bank” analītiķis Teunis Brosens, Eiropas Centrālās bankas intervence ir izrādījusies efektīva, taču tai joprojām ir nepieciešama stimulēšana un palīdzības programmu nedrīkst apturēt. Arī bankas „Barclays” pārstāvis Fabio Foiss uzsver, ka jebkādus stimulēšanas programmas pozitīvos efektus varēs izjust tikai pēc kāda laika.
Neskatoties uz šiem nelielajiem ekonomiskajiem uzlabojumiem, vairums analītiķu joprojām tomēr ir visai piesardzīgi. Galvenokārt jau par Eiropas Savienības amatpersonu apgalvojumiem, ka patiesībā eirozonā nekādas deflācijas nemaz neesot. Amatpersonas uzsver, ka negatīvo inflāciju esot izraisījuši ārējie faktori, tādi kā naftas un pārtikas cenu kritums, nevis visaptverošs cenu kritums dažādos sektoros. Aģentūra „France Presse” pieļauj, ka, iespējams, Eiropas Centrālās bankas iejaukšanās nāk par vēlu, lai novērstu cenu krituma radītās negatīvās sekas.
Vienlaicīgi bažas rada arī finansiālajās grūtībās nonākusī Grieķija. Tās strīdi ar Eiropas partneriem un balansēšana uz iespējamās izstāšanās no eirozonas var radīt jaunas krīzes draudus, kas varētu ietekmēt vairs ne tikai Eiropu, bet arī visu pasauli. Kā nedēļas sākumā paziņoja starptautiskā kredītreitingu aģentūra FITCH, jauna eirozonas parādu krīze ir lielākais apdraudējums globālajai ekonomikai. Pat lielāks par nestabilajām naftas cenām.
