Gada laikā Krievijā ievērojami ir audzis to iedzīvotāju skaits, kuri nav apmierināti ar valsts ekonomisko stāvokli. Ja pagājušā gada maijā, šādu cilvēku bija aptuveni 30%, tad gada beigās jau vairāk nekā 40%, bet šī gada sākumā – 54%. Par to liecina kompānijas „Sabiedriskais viedoklis” veiktā aptauja. Vienlaicīgi 40% iedzīvotāju joprojām uzskata, ka Krievijas ekonomikas stāvoklis ir apmierinošs, bet vien 3% procenti to nosaukuši par labu.
Aptaujas rīkotāju pārstāve izdevumam „Kommersant” gan paudusi viedokli, ka pie neuzticības varas iestādēm šāds noskaņojums nenovedīšot, jo kopumā iedzīvotāju cerības samazinās un varai tas tikai nāk par labu.
Turklāt vairumā gadījumu Krievijas ekonomikas grūtībās tiek vainoti ārējie ienaidnieki, bet noskaņojuma maiņa varētu pienākt brīdī, kad straujāk pieaugs inflācija, pieaugs bezdarba līmenis un sāksies masveida algu nemaksāšana.
Šīs aptaujas dati publicēti laikā, kad izdevums „Vedomosti” publicējis ekonomikas ekspertu grupas pētījumu par Krievijas ekonomikas stāvokli.
Ziņojumā aprēķināts, ka kopš 2014.gada Rietumu ievesto sankciju un naftas cenu krituma dēļ Krievijas ekonomika četru gadu laikā zaudēs kopumā aptuveni 600 miljardus dolāru.
Lielākos zaudējumus, nenoliedzami, rada naftas cenu kritums, taču arī ārvalstu sankcijas ir novedušas pie ārvalstu investīciju samazināšanās, ir mazinājušās iespējas ņemt aizdevumus, kā arī samazinājies ir kapitāla pieplūdums valsts parāda tirgū. Šādi aprēķini ir veikti, ņemot vērā naftas cenu 50 dolāri par barelu, tāpēc reālie zaudējumi varētu būt vēl lielāki, ja naftas cenas turpinās kristies.
Taču tā vien liekas, ka Krievijas varas gaiteņos satraukums ir daudz mazāks. Tā, piemēram, Krievijas ekonomiskās attīstības ministrs Aleksejs Uļukajevs paudis pārliecību, ka Krievijas ekonomika ir nodemonstrējusi savas spējas adaptēties dažādiem šokiem, tostarp naftas cenu kritumam, kā arī krīzes situācijā ir izrādījusi apbrīnojamu elastību.
Savukārt Krievijas darba ministrs Maksims Topilins norādījis, ka par spīti krīzei reālās algas, lai gan nedaudz krītas, tomēr ir augstākas nekā, piemēram, 2011.gadā. Lai arī algas un ienākumi pagājušajā gadā ir samazinājušās par attiecīgi 9% un 4%, tās tāpat esot par 7% augstākas, nekā pirms pieciem gadiem. Ministrs gan nav runājis par iedzīvotāju reālo pirktspēju, ņemot vērā rubļa kursa kritumu.
Vienlaicīgi Krievijā aktīvi sākts diskutēt par jaunu privatizācijas vilni. Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo jautājumu piektdien apspriedis ar citām vadošajām Krievijas amatpersonām. Pagaidām gan privatizējamo valsts uzņēmumu saraksts nav apstiprināts, taču kā norādījis Aleksejs Uļukajevs, ekonomiskās attīstības ministrija savus piedāvājumus iesniegs jau tuvāko dienu laikā.
Izskanējušas ziņas, ka privatizējamo uzņēmumu sarakstā varētu būt tādas kompānijas kā „Bašņeftj”, Rosņeftj” un „Krievijas dzelzceļš”.
Šeit gan jāpiebilst, ka valsts uzņēmumu privatizācijā, ar kuras palīdzību paredzēts stiprināt budžetu, drīkstēs piedalīties tikai Krievijas jurisdikcijā esošas persona un uzņēmumi.
