Kopumā referendumā piedalījās 62,5% balstiesīgo.
Grieķiem referendumā bija jāsaka "jā" vai "nē" aizdevēju nosacījumiem, lai Grieķija arī turpmāk varētu saņemt finansējumu ekonomikas glābšanai. Aizdevēji prasīja paaugstināt pensionēšanās vecumu, atcelt pensiju piemaksas, celt pievienotās vērtības nodokļa likmi, samazināt militāros tēriņus.
Referendumu Grieķijas premjers Aleksis Ciprs rosināja pēc tam, kad Grieķija noraidīja starptautisko kreditoru piedāvājumu, kurā bija paredzēta starptautiskās programmas pagarināšana uz pieciem mēnešiem 12 miljardu eiro apmērā, pretī veicot dažādas reformas.
Grieķijas finanšu ministrs Janis Varufakis svētdienas vakarā paziņojis, ka Grieķijas iedzīvotāji ir devuši skaidru vēstījumu – "nē" finansējuma "cirpšanai", bet "jā" – reālām reformām. Jau pirmdien Grieķijas valdība aicinās partnerus meklēt kopsaucēju strīdīgajos jautājumos, teica ministrs, piebilstot: "Šodienas "nē" ir liels "jā" demokrātiskai Eiropai."
Savukārt pirmdienas rītā Varufakis paziņoja, ka atkāpjas no finanšu ministra amata.
Savā mājaslapā Varufakis skaidro, ka drīz pēc referenduma rezultātu paziņošanas viņam kļuva zināms, ka „daži Eirogrupas dalībnieki un daži „partneri” vēlas, lai es nebūtu klāt tās sanāksmēs; ideju premjerministrs vērtē kā viņam potenciāli noderīgu, lai panāktu vienošanos”.
Tikmēr Atēnās svētdienas vakarā cilvēki izgāja ielās, lai svinētu referenduma rezultātus, raidījumā „Rīta Panorāma” ziņo LTV korespondents Imants Frederiks Ozols. Pirmdienas rīts pilsētā gan ir mierīgs. Grieķijas iedzīvotāji un politiķi uzsver, ka nebaidās no Eiropas Savienības un eirozonas reakcijas par referendumu, tajā pašā laikā viņi uzsver, ka kopumā nav pret Eiropas Savienību (ES).
Eiropas Komisija (EK) oficiālajā paziņojumā svētdienas vakarā norādīja, ka pieņem zināšanai referenduma rezultātus un tos respektē.
No aizdevēju puses saņemtas ziņas par eirozonas ārkārtas samita rīkošanu rīt.
Neoficiāli avoti informē, ka tiek gaidīti jaunie Grieķijas priekšlikumi, tomēr valdot noskaņojums, ka par katru cenu šo valsti eirozonā nemēģinās paturēt.
EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers svētdien un pirmdien konsultēsies ar visu 18 eirozonas valstu līderiem un Eiropas Savienības institūciju vadītājiem. Junkers pirmdienas rītā sazināsies ar Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Eirogrupas vadību, bet otrdien plānota saruna ar Eiropas Parlamenta vadību.
Raidsabiedrība BBC, atsaucoties uz avotiem bankās, ziņo, ka tuvākajās dienās bankām beigsies nauda, un naudas izņemšanas apjomi jau trīskāršojas. Cilvēki izņem naudu no bankomātiem un ar interneta pārvedumiem, lai glābtu savus uzkrājumus. Grieķijas valdība, iespējams, tuvākajās dienās vērsīsies ECB, lai lūgtu ārkārtas finansējumu komercbankām.
Vairāki ES politiķi un ekonomisti jau pirms referenduma brīdinājuši, ka balsojums pret aizdevēju programmu faktiski ir balsojums pret Grieķijas palikšanu eirozona. Taču Grieķijas premjers Ciprs gan klāstīja, ka Grieķija vēlas palikt eirozonā un negrasās atteikties no vienotās eirozonas valūtas. Tiesa, nav skaidrs, vai un kā Atēnām tas varētu izdoties, nevienojoties ar aizdevējiem.
Referenduma teksta tiešraides arhīvu iespējams lasīt šeit.
