Ziemā sikspārņi zaudē trešdaļu svaru; pamodināti var aiziet bojā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

No astoņām Latvijā ziemojošajām sikspārņu sugām divas pie cilvēkiem ir pieradušas un, ja tās ir apmetušās privātmājas pagrabā, droši var iet pakaļ saviem kartupeļiem, tomēr alās un pamestos bunkuros labāk neiet, jo - ja sikspārnis pamodīsies, iespējams, tas ies bojā.

"Pasaulē ir ap 1000 sikspārņu sugu, Latvijā ir tikai 16 sugu. Puse no tām - astoņas - pārziemo Latvijā un astoņas līdzīgi kā putni aizlido prom uz Dienvidrietumeiropu. Nedomājiet, ka tie sikspārņi, kuri no mums aizlido, ka viņi tur tagad ķers kukaiņus, priecāsies par dzīvi, kā to dara putniņi. Nē, viņi arī tur gulēs, tā kā viņi aizlido citur, lai arī pagulētu," stāsta Latvijas dabas muzeja (LDM) speciālists Dmitrijs Boiko.

Sikspārņi labprāt pārziemo kādā no daudzajām Padomju armijas pamestajām militārajām pazemēm, kuras Latvijā netrūkst. Šādās gan lielākās, gan mazākās pazemēs ir vajadzīgā temperatūra no nulles līdz astoņiem grādiem. Līdzās sikspārņiem pazemes bunkuros pārziemo arī tauriņi un odi. Kādā no militārajām būvēm - sikspārņu pārziemošanas vietā 2014.gada ziemā saskaitīti 102 sikspārņi. Arī šajā ziemā tie tiek novēroti. Izskats nedaudz baiss, ne velti sikspārņus pielīdzina vampīriem.

"Vampīru Latvijā nav. Diemžēl vai par laimi, jo vispār tikai dažas sikspārņu sugas pasaulē pārtiek no asinīm. Visbiežāk cieš mājlopi, piemēram, govis. Visas šīs sugas atrodas Dienvidamerikā," skaidro Boiko.

Latvijā sastopamie sikspārņi pārtiek no kukaiņiem. Līdz rudenim sikspārņiem ir jāuzņem daudz barības, lai tie ziemojot neaizietu bojā, jo pavasarī tie ir zaudējuši trešdaļu no sava svara.

"Sikspārņi ļoti ātri pamostas. Kur reti staigā cilvēki, tur viņi ir jūtīgi pret jebkādu traucējumu un tāpēc ziemas laikā ir vēlams sikspārņu tuvumā uzturēties pēc iespējas klusāk un pēc iespējas īsāku laiku, tāpēc ka sikspārņi ziemā guļ tikai uz savu tauku rezervju rēķina un izdzīvo visu ziemu. Ja iznāk neparedzētas pamošanās, viņi līdz pavasarim var arī neizvilkt. Pat ja viņi izdzīvo, viņiem var nepietikt to krājumu, lai sevi uzsildītu un varētu sākt aktīvi lidot. Tiesa, viņi paši arī mostas augšā, bet tas ir paredzēts viņu pārziemošanas periodā," stāsta sikspārņu pētnieks Viesturs Vintulis.

Sikspārņi ir iecienījuši arī māju pagrabus. Izrādās, katras ceturtās privātmājas tuvumā mitinās kāds sikspārnis. Visbiežāk tas ir vai nu ziemeļu sikspārnis, vai arī brūnais garausainis. Šīs ir vissabiedriskākās sikspārņu sugas, tādēļ lieki nevajag traucēt un ļaut tiem gulēt. Pārējas sugas ziemo alās, kur ir pavisam kluss un mierīgs.

Ir vairāki iemesli, kāpēc sikspārņi karājas ar kājām gaisā.

"Viens iemesls ir tas, ka pakaļkājas viņiem ir iekārtotas tā, ka viņš var karāties nepiepūloties, attiecīgi viņš piekabinās un tās cīpslas un muskuļi strādā tā, ka viņam izdodas bez piepūles karāties kaut vai veselu ziemu. Otrs iemesls varētu būt asinsrite, jo viņiem ziemā ir diezgan ierobežota asinsrite un, galvenokārt ir jāapgādā tikai smadzenes ar skābekli," skaidro vienīgo lidojošo zīdītāju pētnieks Viesturs Vintulis.

Sikspārņa ķermeņa temperatūra tikai nedaudz pārsniedz nulli, un guļot tā sirds pukst vien reizi vairākās minūtēs, taču pirms ziemas miega daudzu sirsniņas pukstēja krietni straujāk.

"Ziemojošajām sugām pārošanās visbiežāk notiek pie ziemošanas vietām. Notiek tāda kā spietošana, kad viņi lielā skaitā salasās pie šīm spietošanas vietām un sapārojas. Dažām sugām pārošanās var notikt arī ziemā - tēviņš var pāroties ar guļošām mātītēm. Vēlā rudenī, kad tuvojas ziema, notiek pārošanās. Jā, un pēc tam viss process apstājās, sikspārņi iet ziemas guļā un, lai viņiem mazulis piedzimtu, ir obligāti vajadzīga ziemas guļa kā miera stāvoklis, kurā viņi ietaupa enerģiju, pavasarī pamostas un tad viss process sākās - notiek apaugļošanās, notiek mazuļa attīstība. Mazuļi piedzimst pavasarī, maija beigās," raidījumam "Vides fakti" skaidro Viesturs Vintulis. 

Mazulis iegūst lidotspēju apmēram mēneša laikā, kura laikā viņš tiek barots tikai ar pienu. Līdz rudenim, kad arī sikspārņu mazuļi pošas ziemas miegam, vizuāli tie ir tādi paši kā vecāki.

Latvijā sastopamie sikspārņi nav starp lielākajiem, to svars ir robežās no četriem līdz pārdesmit gramiem. Lidojot sikspārņi lieliski orientējas ar ultraskaņas saucienu palīdzību, tomēr var gadīties, ka tie ielido un iepinas matos, bet nevajag krist panikā, kaut daudziem sikspārņi iedveš bailes. Vairākās zemēs sikspārnis ir veiksmes un laimes simbols. Tos pat mēdz dēvēt par svētītajām pelēm, jo tie ir tikuši pie spārniem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti