Panorāma

Puisis uztraucas par milzīgo grāmatu kolekciju

Panorāma

38 000 eiro sods par aizaugušas zemes attīrīšanu

Savvaļas putnu rehabilitācijas stacijā pirmie pacienti

Savvaļas putnu rebahilitācijas stacijā pirmie pacienti

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ziema ir liels pārbaudījumu laiks ne vien mazajiem putniņiem, bet arī plēsīgajiem putniem. Barības trūkuma un dažādu ķibeļu dēļ lielākā daļa no pirmā gada jaunuļiem ziemā iet bojā. Lai palīdzētu atveseļoties nelaimē nonākušiem  aizsargājamiem putniem, ornitologs Uģis Bergmanis savās mājās Barkavas pagastā izveidojis savvaļas putnu rehabilitācijas staciju.

Aiz drāšu pinuma dzeltenās acis zibina vistu vanags. Par rehabitācijas stacijas pacientu putns kļuva pirms pāris nedēļām. To atveduši Rēzeknes iedzīvotāji.

„Pilsētas jauno māju rajonā uz zemes vanags. Riņķī kaķi, suņi. Teicu, ja var, lai noķer. Jauns pirmā gada putns, tēviņš. Jaunie putni ir neuzmanīgi, tādēļ bieži vien nokļūst ķibelēs. Bija medījis baložus, zīlītes vai zvirbuļus. Laikam bija ieskrējis stiklā un bija apdullis.  Pēdējos desmitos gadu vistu vanagu skaits ir būtiski samazinājies. Tie laiki ir pagājuši, kad vistu plēšana bija ikdiena. Tagad tā vairs nav,” stāsta Bergmanis. Līdz ar to kopš gada šī suga ir iekļauta arī mikrolieguma sugu sarakstā.

Blakus iežogojumā - jūras ērglis. Tas atvests no Rīgas Zoodārza. Putns te mitināsies visu savu atlikušo mūžu. Viņam bojāts spārns un vairs nevar izdzīvot savvaļā.

Nesen stacijā atspirdzis vēl viens jauns jūras ērglis, kurš Lubānas mitrājā bija pārēdies zivis un nevarēja palidot. „Jūras ērgļu gadījumā ļoti aktuāla problēma ir saindēšanās ar svinu. Jo jūras ērglis ir maitēdājs un, medījot ar svinu saturošām lodēm, kādreiz dzīvnieku neatrod vai lapsa tiem nomedīta un atstāta uz lauka, un ērglis sāk ēst ar brūces vietu un kur visvairāk ir svina paliekas,” skaidro ornitologs.

Ideju par savvaļas putnu rehabilācijas staciju Uģis Bergmanis lolojis astoņus gadus līdz beidzot šogad izdevās savākt nepieciešamos 13 tūkstošus eiro. Pirms tam katru gadu nācās domāt, kur likt novārgušus putnus. Arī Rīgas zoodārza iespējas ir ierobežotas. „Man par gandarījumu lielākā ziedojumu summa nāca tieši no uzņēmējiem un tieši no Latvijas. Laba sajūta, ka pašiem vajadzētu būt ieinteresētiem putniem nevis ārzemju līdzjutējiem.”

„Vistu vanagi ir ziemotāji, līdz ar to ziemā sagaidu, ka vanagi, jūras ērgļi, klinšu ērgļi, pūces... tie varētu manis stacijas iemītnieki. Ziema ir īpaši grūta. Lielākā daļa no jaunajiem putniem tieši ziemā pirmajā gadā aiziet bojā, jo tikt pie barības nav nemaz tik viegli,” stāsta Bergmanis.

Vanadziņš labi jūtas, un putns tiks palaists brīvībā. Atlicis vien to apgredzenot. „Tas ir liels gandarījums, ka tu vari palīdzēt un ka tieši tavas palīdzības rezultātā tas putns ir spējīgs lidot. Katrai sugai ir sava vieta uz zemes, neatkarīgi no tā vai ir plēsējs vai kukaiņu ēdājs, liels vai mazs. Katra suga ir kā skrūvīte ar noteiktu vietu ekosistēmā.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti