Līdzīgi kā citus pavasarus, arī šogad Lubānā un tā apkārtnes dīķos novērojams neparasts skats. Pirms ligzdošanas šeit pulcējas milzīgas gulbju, kaijveidīgo putnu, pīļu un zosu kolonijas, kas piesaista putnu vērotājus. „Divi tūkstoši gulbju mums ir šeit. Un zosu ir krietni vairāk - speciāli skaitīt neņēmos, varētu būt pieci seši tūkstoši vismaz, protams, arī pīles pa vidam,” stāsta ornitologs Andris Avotiņš.
Ornitologs norāda, ka putnu vērotāju skaits Latvijā turpina augt. Tas ļauj gūt krietni plašāku informāciju par valstī sastopamajām sugām, kā arī izglītot sabiedrību. „Ir vairāki simti Latvijā – cits aktīvāks, cits mazāk aktīvs, kas ar to nodarbojas,” saka ornitologs.
Nepaiet neviena diena, kad kāds īpaši rets putns visā Latvijā netiktu novērots un ziņas par to neparādītos kādā interneta portālā,” atzīmē Avotiņš.
Kopumā ezera apkārtnē konstatētas 225 putnu sugas, no kurām 51 ir aizsargājama. Lubāna krastos patvērumu meklē retas zosu sugas, kā arī ķikuti, gaigalas, zivju un jūras ērgļi.
Lai šo daudzveidību saglabātu, ezera apkārtnē tiek uzstādīti speciāli putnu būri, kā arī dīķos uzbērtas mākslīgās salas, kur putniem apmesties un perēt mazuļus. „Mežazosis, kam ir veidotas te mākslīgās ligzdvietas. Lubāna mitrājs ir vienīgā vieta iekšzemē, kur viņas arī ligzdo, pārsvarā viņas ligzdo piejūrā vai arī dodas uz ziemeļiem,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais valsts vides inspektors Dagnis Vasiļevskis.
Putnu vērošana veicinājusi arī tūrisma attīstību reģionā. Lubāna mitrāja tūrisma informācijas centrs darbojas kopš 2007.gada, piedāvājot iespējas iznomāt putnu vērošanai nepieciešamos binokļus un teleskopu, kā arī sniedzot daudzveidīgas atpūtas iespējas.
Lai baudītu ezera skaistumu, iespējami mazāk traucējot putnus, apmeklētāji tiek aicināti izmantot Lubāna krastos speciāli izveidotos putnu vērošanas torņus, kā arī uzvesties klusu.
