Pētījums par bišu samazināšanos nesatrauc Biškopības biedrību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Starptautisks pētījums liecina, ka Latvijā esot pārāk maz bišu. Latvijas Televīzijas raidījums "Vides fakti" Daugmalē pētīja tendences bišsaimniecības nozarē.

Dravnieks Jānis Sulutaurs, kuram ir vairāk nekā 300 bišu saimju, neņemas spriest, vai Lielbritānijas Redingas universitātes pētījums, kurā secināts -  vairāk nekā pusē Eiropas valstu nav pietiekami lielas bišu populācijas kultūraugu sējumu apputeksnēšanai, ir objektīvs.

Pētījumā apgalvots, ka vissliktākā situācija ir Moldovā, Lielbritānijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā.

"Es zinu to, ka Latvijā ir daudz mazāk bišu saimju, kā pirms otrā pasaules kara. Mēs paliekam citādāki, mēs  liela daļa dzīvojam pilsētās. Katrā lauku sētā kādreiz bija no trīs līdz piecām bišu saimēm. Nezinu, vai ir pētījumi par to, vai pietiek augļu dārziem un apputeksnēšanai ar šīm saimēm, bet agronomi vēl nesūdzas," stāsta dravnieks Jānis Sulutaurs.

Bišu skaitu noteikti ietekmē lauksaimniecība un ķimikālijas, kas tiek izmantotas pret kaitēkļiem.

Diemžēl par upuriem kļūst ne vien dažādi tārpi un gliemeži, bet arī bites. Tāpat problēmas radot dažādi herbicīdi, kurus zemnieki izmanto, lai cīnītos ar nezālēm.

Foto: LTV raidījums "Vides fakti"

"Mans un daudzu citu dravnieku vērojums ir tas, ka bite zaudē orientāciju, bet šis fakts gan nav zinātniski izsekots.

Bite vienkārši neatnāk uz savu stropu, labākajā gadījumā viņa ieiet kādā citā stropā, bet viņai sajūk smalkās un sarežģītās navigācijas sistēmas," turpina dravnieks Jānis Sulutaurs.

Rezultātā mazās bišu saimes var iet bojā. Daugmales Jānis gan uzskata, ka neskatoties uz to, joprojām vismaz pagaidām Latvijā ir tīrāka vide kā daudzviet citur Eiropā.

Foto: LTV raidījums "Vides fakti"

Daugmales Jānis nespriež par to, vai Latvijā pietiek bites: "Es laikam nebūšu pareizais eksperts, jo man darba pietiek. Pagaidām nav sajūta, ka ir stipri par daudz bites, ka uz vienu sējumu sabraukuši pieci, seši dravnieki un nevar sadalīt to platību. Mēs līdzās varam pastāvēt un droši vien, ka varētu būt vēl vairāk."

Latvijas Biškopības biedrības pētniece Ineta Eglīte iesaka par britu pētījumu nesatraukties: "Acīmredzot, tas ir ņemts pēc platību lieluma, cik audzē kādas kultūras, kurām vajag apputeksnētājus. Latvijā pagājušajā gadā bija apsēti 128 tūkstoši hektāru rapša.

Ja rapsim vajag apputeksnētājus, tad reģistrētas bišu saimes Latvijā ir 82 tūkstoši. Uz katru hektāru nesanāk pat viena bišu saime."

Tomēr bišu saimes Latvijā ir vairāk nekā parādās statistikas datos. Ne visas ir reģistrētas, bites dzīvo arī mežos koku dobumos, tāpat dabā mitinās arī dabīgie apputeksnētāji – kamenes un vientuļās bites.

"Es domāju, ka Latvijā noteikti katastrofa ar bišu skaitu nedraud, bet protams, ka bitēm dzīve kļūst arvien sarežģītāka. Jo intensīvāka lauksaimniecība, jo bitēm sarežģītāk.

Eiropas dažās valstīs bitenieki no laukiem mūk uz pilsētām, jo pilsētā ir koki ar ziedošām liepām un ābeļdārziem pavasarī, bet lauki, kur tiek sēta labība, bitēm ir zaļais tuksnesis," turpina biedrības pārstāve Eglīte.

Tātad ar Latvijas bitēm un apputeksnēšanu pagaidām viss vēl ir kārtībā. Lai izvairītos no problēmām, kas intensīvās lauksaimniecības dēļ tomēr varēt skart Latvijas bites, Daugmales Jānis iesaka cilvēkiem ievērot bišu dzīves paradumus. Šie kukainīši pēc noteiktām paražām dzīvo jau 30 miljonus gadu: "Bitēm viss ir ļoti vienkārši. Ir ļoti stingra likumdošana, kas ir jāievēro. Ir tikai viens galvenais īpatnis, kas ir bišu mamma jeb karaliene. Tas, ka karaliene ir izvēlēta, nenozīmē, ka viņa mūžu mūžos būs karaliene. Ja bitēm neapmierinās viņas darba kvalitāte, tas ir, pēcnācēju daudzums un kvalitāte, tad viņas mainīs sev citu mammu, citu karalieni.

Foto: LTV raidījums "Vides fakti"

Raidījums "Vides fakti" Daugmalē kļūst par lieciniekiem jaunas bites dzimšanai. Bitenieks Jānis Sulutaurs pat viņu pabaro tā, lai tai pašai nav jāmeklē medus šūna: "Redziet, ko viņa uzreiz dara, kā atrada medu. Šo biti man nākas ar knupīti pabarot."

Jaunās bites mūžs būs aptuveni vienu mēnesi garš.

Šajā laika periodā tā paspēs pastrādāt gan par bērnu aukli, gan par šūnu taisītāju, gan par medus vācēju. Visa sava mūža garumā bitīte izies cauri visam profesiju ciklam. Un kamēr mums Latvijā būs šādas bites, kuras katra lieliski zina, kāds ir to darba uzdevums, tikmēr problēmas nebūs. Vienīgais, kas to visu var sabojāt, ir cilvēks.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti