Mikročipošana jeb apzīmēšana ar mikroshēmu ir īsa procedūra, kuru veic vetārsts.
"Dzīvniekam zemādā tiek ievadīts mikroshēma, kurā ir attiecīgs numurs. Pēc numuriem dzīvnieku var identificēt, jo attiecīgais čipa numurs ir tikai tam dzīvniekam, kuru var nolasīt ar speciāliem čipu lasītājiem," Latvijas Televīzijas raidījumam "Ķepa uz sirds" pastāstīja veterinārārste Baiba Ķezbere.
Informācija par sevi un mājdzīvnieku jāreģistrē Lauksaimniecības datu centra reģistrā. Jāierodas ar savu un dzīvnieka pasi, kuru izraksta vetārsts. Piereģistrēties var arī pašvaldībā. Reģistrēšana datu centrā ir obligāta, jo savādāk mikročipam nav nekādas nozīmes. Tas klātienē jādara pašam dzīvnieka īpašniekam. Nedz internetā, nedz pa tālruni reģistrēties nav iespējams.
"Mums patversmē laiku pa laikam nonāk dzīvnieki, nolasot un meklējot esošajos reģistros, mēs neko nevaram atrast. Līdz ar to šie dzīvnieki paliek karājoties gaisā un jebkurš cits ir tiesīgs pretendēt un pateikt – šis ir mans dzīvnieks," nepieciešamību čipēt dzīvniekus skaidro Dzīvnieku patversmes "Labās mājas" pārstāve Lolita Roze.
Lauksaimniecības datu centra sniegtā statistika liecina, ka līdz 2014.gada novembra beigām, Latvijā iezīmēti un reģistrēti 14 745 suņi, 1075 kaķi un 68 seski.
Šo niecīgo statistiku veido izstāžu dzīvnieki un tie, kas tiek izvesti ārpus valsts robežām.
Pašlaik mikročipošana ir katra mājdzīvnieku turētāja brīva izvēle, bet no 2016.gada spēkā stāsies jauni noteikumi, kas paredzēs visu suņu apzīmēšanu ar mikroshēmu un reģistrāciju.
"Šo noteikumu galvenā jēga, ir saskaitīt visus suņus. Ja suns būs datu bāzē, viņu viegli varēs atrast. Kā arī, pie kaut kādiem pārkāpumiem, ko suns būs izdarījis, būs vieglāk datu bāzē identificēt dzīvnieka saimnieku. Un arī pašvaldībai būs uzskaitīti teritorijā mītošie suņi," pavēstīja Pārtikas un veterinārā departamenta (PVD) pārstāve Inga Kronenberga.
Plānots, ka kontroles funkcijas veiks pašvaldība, bet PVD – izstādēs un savos uzraudzības objektos. Pašlaik valdībā tiek virzīta norma par soda piemērošanu tiem suņu īpašniekiem, kuru suņi pēc 2016.gada jūlija nebūs čipēti un reģistrēti.
"Mums ir automašīna, kas ir reģistrēta konkrētā datu bāzē, tāpat kā šie dzīvnieki. Protams, neviens neskraidīs pa ielu un nepārbaudīs, vai viņš ir datu bāzē. Bet, ja viņš nav reģistrēts datu bāzē un, piemēram, piesārņos apkārtējo vidi, tad pārkāpumi summēsies," pastāstīja PVD pārstāve Kronenberga.
Jaunie noteikumi, iespējams, atvieglos patversmju darbu, bet tai pašā laikā īsti nav skaidrs, kā tiks kontrolēti suņu īpašnieki, lai viņi patiešām piereģistrētu savu suni. Vēl nav zināms, vai tiks atvieglotas čipošanas izmaksas maznodrošinātajiem un pensionāriem. Mikročipošanas izmaksas varētu būt no 10 eiro, kuriem pieskaitāma reģistrācijas nodeva 7,11 eiro apmērā.
Lai gan liekas, ka 2016.gads vēl tālu, raidījums "Ķepa uz sirds" aicina apzīmēt ar mikroshēmu savus mīluļus un piereģistrēt. Dzīvē var atgadīties neparedzētas situācijas, un tieši čips atvieglos mīluļa meklēšanu, kā arī neļaus pretendēt uz viņu kādam ļaundarim.
