Tropu klimats Latvijai ir ļoti eksotisks un daudzveidīgs. Botāniķi ir saskaitījuši vairāk nekā 8000 dažādus ziedaugus, no kuriem vairāk nekā 2000 ir koki. Mitrajiem tropu mežiem ir raksturīgi augsti koki, līdz 70 metriem, zem kuru blīvās lapotnes lieliski jūtas citi augi un, protams, dzīvnieki. Tropu džungļi ir daudzu zivju, putnu, krabju un rāpuļu sugu mājvieta - simtiem zīdītāju un tikpat daudz krāšņu putnu sugu, kā arī milzīga rāpuļu daudzveidība.
Tropu māja Rīgas Zoodārzā ir tehniski sarežģīta un dzīvniekiem bagāta ekspozīcija. Apmeklētājiem dota iespēja dabiskai videi maksimāli pietuvinātos apstākļos iepazīties ar piektdaļu no zoodārzā apskatāmajiem dzīvniekiem. Plašā kukaiņu kolekcija, krāšņie tropu abinieki, noslēpumainie nakts dzīvnieki un rāpuļi spēj katrā izraisīt apbrīnu un sajūsmu.
"Nakts ekspozīcijā atrodas dzīvnieki, kuri sāk izmantot citas maņas, jo redze nav primārā, noteicošā ir oža. Vajadzīga dzirde. Galago ir vajadzīga aste, tā ar pušķīti palīdz noturēt līdzsvaru, jo jālēkā no zara uz zaru. Ausis ir kā lokatori, visss ir jādzird," raidījumam "Vides fakti" stāsta Rīgas Zoodārza pārstāve Daija Līdaka.
Senegālas galago - varen aktīvi, ļoti mīļa izskata dzīvnieciņi. Tie dzīvo kokos un ir aktīvi naktī, kad zoodārzā ieslēdzas nakts apgaismojums un sākas cirks. Galago ar urīnu samitrina kāju pēdas - sākumā uzskatīja, ka tas tiek darīts teritorijas iezīmēšanai, bet tas darbojas arī kā vēl viens pielāgojums, kas uzlabo tvērienu un atvieglo veiklu pārvietošanos pa zariem. Nakts redzi nodrošina lielās acis. Kukaiņu medībās palīdz labā dzirde – galago lielajām ausīm ir četras šķērseniskas krokas, kas ļauj ausis sagrozīt uz priekšu vai palocīt uz aizmuguri.
Vēl viens interesants dzīvnieks ir hameleons, par ko Daija Līdaka pastāsta vairāk.
"Priekšstats par krāsām, ka hameleonu noliec uz kāda fona un tad uz cita, tik strauji tās nemainās. Un tas nav labi, viņu kacināt un likt mainīt krāsu, vidi. Viņam krāsa mainās arī atkarībā no garastāvokļa. Bieži maina krāsu arī tad, ja grib ēst," stāsta Daija Līdaka.
Dzīvojot tropos, hameleonam ir jāspēj izskatīties pēc iespējas neredzamākam, lai kāds viņu neapēd.
Rīgas Zoodārza abinieku nodaļa ir viena no veiksmīgākajām visā Eiropā. Abinieku kolekcija ir ļoti krāšņa.
"Cilvēkam patīk zem zemes līst, kāpt kokos, klintīs, peldēt. Dzīvnieks tā nevar, dzīvniekam ir jādzīvo ar tādiem apaviem, kas ir iedoti. Vardēm ir trīs veidu apavi: vieni, ar kuriem var pielipt, ir tādi, ar kuriem var rakties, un ir tādi, ar kuriem var peldēt," stāsta Daija Līdaka.
Zoodārzā mīt arī lielā racējvarde. Kāja vardei ir veidota garenāka, lai var kā ar lāpstu rakt. Viņa mēdz pirms sausuma periodiem uzsūkt sevī ūdeni gan caur ādu, gan urīnpūslī. Aptuveni puslitru. Tad ierokas iekšā zemē un gaida, kad būs lietus. Viņa ir bīstama. Tā ir varde, kura var iekost ar saviem zobiem un tiek barota ar maziem pelēniem. Racējvarde nav Latvijas dabas sastāvdaļa, viņa ir tropu iemītniece.
Ap Ziemassvētkiem zoodārzā izšķīlās pieci mazi bruņurupucēni, bet ar sarežģītu sugas nosaukumu - Zībenroka čūskkakla bruņurupucis.
Bruņurupučiem ir gari kakli. Tie ir ļoti gudri un barību medī līdzīgi kā čūskas, izšaujot uz priekšu garo kaklu.
