Dārzos, parkos un mežos bieži sastopams un pēc izskata gaužām necils brūnpelēks putniņš, kura spilgtākā atšķiršanas pazīme ir dziesma.
To iegaumēt un pazīt var palīdzēt gaišā ķauķa vēsturiskais sinonīms - "malējiņš". Īsā un vienkāršā dziesma sākas ar klusu vīterošanu, kam tūdaļ seko garāka un skaļāka skanīga klabināšana. Parasti pa gabalu dzirdama tikai šī skaidrā un skaļā dziesmas daļa.
Drīz pēc atlidošanas tēviņš kādā krūmā sāk būvēt vienkāršu ligzdu bez izklājuma, ko pēc tam apskata un novērtē mātīte. Ja viņai ligzda ir pa prātam, tad abi putni kopā to pabeidz un ķeras pie ligzdošanas. Ja nu tomēr nē, tad tēviņam ir jāsāk viss no jauna citā vietā un mātīte atkal vērtē viņa veikumu.
Kad olas izdētas, tad, kā jau daudzām sugām, abi putni pārmaiņus tās perē un vēlāk abi baro mazuļus.
