Ar piecām Ziemeļvalstīm esam iepazinušies. Tagad kārta pienākusi arī Baltijas valstīm un mūsu tuvākajiem kaimiņiem.
Bieži vien, runājot par Latvijas Dziesmu svētku fenomenu, aizmirstam, ka UNESCO cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā ir iekļauti visu trīs Baltijas valstu Dziesmu un deju svētki - tātad arī Igaunijas un Lietuvas. Šodien tuvāk pievērsīsimies Lietuvai, kur svētku pirmsākumi rodami 1924.gadā, kad Kauņā (tolaik Lietuvas galvaspilsētā) notika pirmā Dziesmu diena ar 86 koru un vairāk nekā 300 dziedātāju piedalīšanos. Kopš tā brīža Lietuvā svētkus organizē reizi četros gados, un pēdējā laikā izveidojusies tradīcija tiem piesaistīt arī konkrētu tematiku. Piemēram, 2003.gadā svētku devīze bija "Mēs", 2007.gadā - "Būtības aplis", bet pagājušajā vasarā, kad Viļņā svinēja svētku 90.gadskārtu, moto bija "Te - mūsu mājas".
Dalībnieku skaits līdzīgs kā Latvijā - pērn svētkos piedalījās 37 000, no tiem kopkorī - 12 000. Protams, ka šādam skaitam dalībnieku nepieciešamas piemērotas vietas, un Viļņā tāds ir "Žalgiris" stadions dejotājiem, un Viņģa parka estrāde - kora dziedātājiem.
Līdzīgi kā tas notiek Latvijā, arī lietuvieši starplaikos ir pieraduši kopā pulcēties uz pilsētu un reģionu svētkiem, skolu jaunatnes un katoļu dziesmu svētkiem, jo pēc tiem pašiem principiem kā Latvijas Nacionālais kultūras centrs Lietuvā darbojas savs tautas kultūras centrs. Kopā ar Kultūras ministriju un Pasaules lietuviešu dziesmu svētku fondu tas rīko amatierkolektīviem skates, konkursus, pasniedz balvas un rūpējas par visu, kas palīdz pienācīgi sagatavoties Vispārējiem dziesmu svētkiem. Piemēram, nominācija "Zelta putns" tiek piešķirta labākajam, darbīgākajam gada korim, folkloras un deju ansamblim, kā arī teātrim, tautas mūzikas kapelai, pūtēju orķestrim un to vadītājiem.
Loģiski, ka visus šos 20 gadus, kamēr dzīva Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku ideja, Lietuva tūlīt aiz Latvijas ir izcēlusies ar lielu aktivitāti un plašu dalībnieku pārstāvniecību. Arī šogad atbraukuši 16 kori. Zīmīgi, ka to vidū būs ir profesionālais Šauļu Valsts kamerkoris "Polifonija" - tas pats kolektīvs, kas valsti prezentēja arī pirmajos svētkos - ne jau tādēļ, ka Lietuvai nebūtu no kā izvēlēties, bet tādēļ, ka Lietuva arī ciena tradīcijas un ar cieņu un atbildību izturas pret šo Imanta Kokara ideju.
Ierakstā - dziesma, kas nes līdzi atmiņas par lietuviešu viesmīlību 2002.gadā, kad Klaipēda uzņēmās svētku organizatoriskās rūpes: tautas dziesma Juoza Gudaviča apdarē "Kur meži zaļo" (Juozas Gudavičius "Kur giria Žaliuoja")
