Prezentējot gaidāmo Dziesmu un deju svētku lieluzveduma "Māras zeme" jaunos, stilizētos tautas tērpus, mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš aicināja pašvaldības atbalstīt savus dejotājus, lai viņi varētu iegādāt audumus tērpiem.
"Vienam dejotājam nepieciešams aptuveni trīs līdz seši metri auduma, jo dejotāju augumi ir dažādi. Tās kopējās auduma iegādes izmaksas uz vienu cilvēku varētu būt līdz 40 eiro," sacīja Purviņš.
LPS pārstāve Olga Kokāne gan norādīja, ka saistībā ar tērpu šūšanu līdz šim minētie 40 eiro tiks tērēti tikai auduma iegādei, un kopējās izmaksas viena tautas tērpa pašūšanai saskaņā ar Latgales plānošanas reģiona aplēsēm varētu sasniegt 100-150 eiro.
Saskaņā ar Latgales plānošanas reģiona aplēsēm Latgales pašvaldību tēriņi jaunajiem tērpiem varētu sasniegt 200 000 eiro. Šādus aprēķinus līdz šim veicis vien Latgales plānošanas reģions. Finansiālie aprēķini no visiem plānošanas reģioniem tiek gaidīti līdz piektdienai, 20.janvārim.
LPS norāda, ka nekritizē pašu mākslinieciskās padomes lieluzveduma ieceri, bet kopējās summas daudzām pašvaldībām nebūšot pa kabatai, tāpēc jāmeklē kādi kompromisi.
"Tātad Latgales plānošanas reģions aprēķinājis, ka viņiem visām pašvaldībām kopumā izmaksas varētu sasniegt līdz 200 000 eiro, un viņiem šis tērpu finansējums ir sāpīgs jautājums. Vakar izskanēja priekšlikums tikties ar māksliniecisko padomi, lai pārrunātu kādus B variantus, jo, ja koncepciju īsteno, varbūt ir iespējams izmantot citus materiālus vai tautas tērpus, kuri jau ir deju kolektīviem. Varbūt ir iespējams lieluzveduma mākslinieciskajā iecerē kaut ko papildināt vai grozīt. Mēs vēlēsimies sarunu ar māksliniecisko padomi un arī ar Dziesmu svētku nacionālo padomi," atzina Kokāne.
Nacionālais kultūras centrs ir izsludinājis vietvaru aptauju un vēl līdz šai piektdienai gaida pašvaldību aprēķinus un viedokli tērpu jautājumā. Tikmēr centra vadītāja Signe Pujāte aizvadītajā nedēļā Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūršoks" atzina, ka nevienam dejotājam jaunā tērpa trūkuma dēļ netiks laupīta iespēja piedalīties svētkos.
"Šī sadarbība starp valsti dejotājiem un pašvaldību ir arī bijusi vēsturiska. Mēs katrs esam gatavi dot kādu artavu kopīgajam procesam, lai pašiem būtu gandarījums.
Gribu arī teikt, ka neviens dejotājs mājās nepaliks un tērpi, visdrīzāk, tiks kompilēti no dejotāju pūrā esošiem tērpiem.
Tāpēc ir mākslinieciskā grupa, kuriem ir spēja šo situāciju izveidot tādu, lai pats deju lieluzvedums nezaudētu kvalitāti un iecerēto stāsta jēgu," teica Pujāte.
LPS neizpratni raisa ne tikai tērpu izmaksas, kas varētu gulties uz pašvaldību pleciem, bet arī tas, kas tautas tērpu šūšanai tiks iegādāts sintētisks, ne dabisks materiāls, piemēram, lins vai kokvilna, teica LPS pārstāve.
Gadījumā, ja daļu izmaksu par tērpa šūšanu segs Dziesmu un deju svētku lieluzveduma "Māras zeme" dejotāji, tad atklāts ir jautājums, kam šis tērps piederēs, teica Kokāne, piebilstot, ka saistībā ar tērpu darināšanu ir daudz neskaidru jautājumu.
Šos jautājumus plānots pārrunāt trešdien paredzētajā LPS domes sēdē, teica Kokāne.
Jau ziņots, ka Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku lieluzvedumā "Māras zeme" visi 15 000 dejotāji uzstāsies jaunos tērpos – audumu būtu jāiegādājas pašvaldībām, bet tērpi jāpašuj pašiem deju kolektīviem.
