Divi tūkstoši – tas ir cilvēku skaita pieaugums, kas Alūksnes ielās ir labi jūtams. Te brīvdienās sabraukuši dziedātāji no visas Latvijas, tālāko ceļu mērojuši kori no Ventspils puses. Līdzīgi kā Dziesmu un deju svētkos, kolektīvus šeit var atpazīt pēc tā, ka dalībnieki uzposušies savam reģionam raksturīgajos tērpos. Vairākās vietās pilsētā arī uzstājas orķestri, tie pacietīgi gaida savu kārtu pievienoties lielajam svētku gājienam, lai kopā dotos uz Pilssalas estrādi, kur novērtēt gan sevi, gan citus.
Orķestriem sadziedāšanās svētki ar koriem Alūksnē ir kas jauns. Pirms pieciem gadiem Pilssalas estrādē uzstājās tikai kori, bet arvien svarīgāk ne tikai dalībniekiem, bet arī pasākuma organizatoriem kļūst dažādās formas un žanrus parādīt, līdzdarbojoties uz vienas skatuves.
“Ir jau tāda vēlme savu brīvo laiku veltīt mūzikai. Ir ļoti daudz, kam ir privātie instrumenti, kas vienkārši to dara. Tas ir viņu hobijs,” saka Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pūtēju orķestru eksperte Astrīda Ķēniņa.
“Ja mēs skatāmies uz 2018.gada vai jebkuru Dziesmu svētku noslēguma koncertu, tas jau nav tikai kora koncerts, tur ir daudzu žanru līdzdarbība. Un jebkuri no šiem svētkiem ir iespēja paņemt to labāko uz 2018.gadu,” norāda LNKC koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss.
Vidzemes un Latgales koru un pūtēju orķestru svētku koncertā dziedātāji ar orķestrantiem uzstājās kā kopā, tā arī atsevišķi. Kopumā svētkos vienojās 70 jauktie kori un vairāk nekā 20 pūtēju orķestri.
