Jau vēstīts, ka 6.jūnijā žūrijas vērtējumam un publikas apskatei tika nodotas septiņas versijas par Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju (LLMM). Tās radījuši septiņi slēgtā atlasē izvēlēti starptautiski arhitektu biroji partnerībā ar pašu izvēlētiem Latvijas arhitektiem.
Dažādās nākotnes vīzijas vieno īpašs uzsvars topošās ēkas lomu vecās un jaunās Rīgas savienošanā un uz muzeju kā vietu ne tikai mākslai, bet kultūrai un iedzīvotāju ikdienai daudz plašākā kontekstā. Šodien prezentētās muzeja skices liek domāt, ka sacensība būs ļoti spraiga.
Laikmetīgās mākslas muzejs ir līdz šim lielākais kultūras mecenātisma projekts Latvijā – Borisa un Ināras Teterevu fonds un „AB.LV Bank” labdarības fonds tam atvēlējuši 30 miljonus eiro, vīzijas izstrādē iesaistot vadošus pasaules arhitektu birojus. Visu pieredzē jau ir laikmetīgās mākslas muzeji vai tiem līdzīgas ēkas.
Žūrijas priekšsēdētājs, arhitekts Deivids Bikls no Viktorijas un Alberta muzeja Londonā, vaicāts par pirmajiem iespaidiem, saka – redzētais liecina par ļoti augsta līmeņa arhitektūru un dizainu, kur autori rūpīgi sekojuši pasūtītāja vēlmēm par muzeju kā vietu ne tikai mākslai, bet pirmkārt – cilvēkiem un idejām.
„Vērtējot šīs vīzijas, man ir svarīgi, lai ēka būtu elastīga, spētu raudzīties nākotnē un pielāgoties pārmaiņām; lai tā labi iekļautos apkārtējā vidē un nebūtu izolēta. Ņemt vērā šos dažādos mērogus – no pilsētas līdz pavisam personiskam kontekstam – būs liels izaicinājums arhitektiem un dizaineriem,” norāda Bikls.
Arhitektu uzdevums ir projektēt ne tikai pašu muzeja ēku, kas atradīsies pašlaik tukšajā bijušās Rīgas preču stacijas teritorijā starp Hanzas, Skanstes un Pulkveža Brieža ielu, bet arī parku tam līdzās un redzējumu par tā saskaņu ar pilsētu. Tādēļ interesanti, ka dažādajām arhitektu vīzijām ir arī daudz kā kopīga: muzejs kā tilts starp veco un jauno pilsētas daļu, muzejs kā satikšanās vieta un harmoniska parka daļa. Publikai atrādītās skices neaizraujas ar ārišķīgām ekstravagancēm; ēku vīzijās dominē vietējie materiāli, īpaši koks.
„Mūsu skatījums uz Laikmetīgās mākslas muzeju nav kā tikai uz muzeju, kur kaut kas tiks izstādīts un visi ies skatīties, bet drīzāk kā uz tādu sabiedrisku notikumu vietu, kur, protams, var baudīt arī mākslu,” saka arhitekte Brigita Bula, kura strādāja komandā ar „Neutelings Riedijk” arhitektiem no Nīderlandes. Par šo sadarbību viņa ir gandarīta un neapstiprina bažas, ko pērn pauda daļa Latvijas arhitektu, ka starptautiskie biroji vietējos partnerus izmantos vien kā dokumentu parakstītājus.
„Arī es sākumā sēdēju un domāju, kā tas būs, bet patiesībā jau ir tā, ka katram dzīvē ir tāda loma, kādu viņš izvēlas un ko viņš piekrīt,” turpina Bula.
Sadarbības procesu par lielu veiksmi sauc arī arhitekts Miķelis Putrāms no uzņēmuma „MADE arhitekti”, kas muzeja skices radīja kopā ar pieredzējušajiem somiem „Lahdelma & Mahlamäki Architects”.
Tiesa, ne visiem sadarbības pieredze izvērtusies vienāda – piemēram, arhitekts Ingurds Lazdiņš atzīst, ka ar uzņēmumu „Sauerbruch Hutton” saglabājušās domstarpības par vāciešu izvēlēto šķūņa formu muzejam.
"Mana sadarbība ar vācu biroju, es gribētu teikt, bija laba profesionālā servisa līmenī," diplomātiski saka Lazdiņš
Žūrija, kurā darbojas eksperti gan no Latvijas, gan ārvalstīm, tagad vērtēs visus pieteikumus un rezultātus sola paziņot līdz jūnija beigām. Pašu Laikmetīgās mākslas muzeju iecerēts pabeigt līdz 2021.gada rudenim.
LLMM metu konkursa žūriju veido Deivids Bikls (žūrijas priekšsēdētājs), “Design, Exhibitions and FuturePlan “direktors no Viktorijas un Alberta muzeja Londonā; Džanni Botsfords, “Gianni Botsford Architects” vadītājs; Renjē Degrāfs, “Office for Metropolitan Architecture” (OMA) partneris un AMO (OMA’s think-tank) vadītājs; Lūks Džerams, mākslinieks un “Luke Jerram Ltd” vadītājs; Ieva Valtere, SIA “Pillar Management” izpilddirektore; Elīna Vikmane, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle; Kultūras ministriju pārstāvēs Uldis Balodis, arhitekts un SIA “Vizuālās modelēšanas studija” līdzīpašnieks un Jānis Dripe, arhitekts un Kultūras ministrijas eksperts.
Plašāku mūsu arhitektu stāstījumu par pieredzi šajā konkursā klausieties 7.jūnijā Latvijas Radio 1 raidījumā „Kultūras Rondo” plkst.11.
