Ungāru tautas Ziemassvētku dziesma stāsta, kā meitene cep kalaču un puisis gaida brīdi, kad svētku cepumus no kukurūzas cietes dāvās arī viņam.
Juliāna Kuliča ir izstādes “Ungārijas Ziemassvētki” kuratore. Viņas tautas Ziemassvētku tradīcijas aplūkojamas Rīgas Jūgendstila muzejā.
Muzejā Ziemassvētku egle ir izrotāta, kā to 20.gadsimtā darīja daudzas pārtikušas ungāru ģimenes. „Rotājumi ir oriģināli, saglabājušies no 20.gadsimta sākuma. Ziemassvētku egli mēs dēvējam arī par svētku koku, jo tas vienmēr atradās ģimenes viesistabā, kur visi arī pulcējās,” stāsta izstādes kuratore.
Ungāri Ziemassvētku laiku sāk svinēt jau decembra sākumā, kad pie bērniem ierodas Mikulāšs, Svētais Nikolajs jeb ungāru Ziemassvētku vecītis. Viņš apavos uz palodzes atstājot mazas dāvaniņas, bet Ziemassvētku vakarā bērniem dāvanas atstāj Jēzus bērniņš.
„Ja mums nāk tikai salavecītis, kuram ir dāvaniņas un žagariņi, tad viņiem ir īpašs tēls – Krampus, kas nāk tikai ar žagariem un skaita nedarbus. Un tad nāk Ziemassvētku vecītis ar dāvanām,” stāsta Rīgas Jūgendstila muzeja direktore Agrita Tipāne.
Rīgas Jūgendstila muzejā stāstu par ungāru Ziemassvētku tradīcijām ir pārpārēm. Svētku galdu rotā vēsturiski trauki no ungāru porcelāna fabrikas „Herend”, kas aizvien ražo šādu porcelānu ar rokas gleznojumu dažādās krāsās. Pamats traukiem veidojies 19.gadsimta vidū.
„Ļoti liels prieks, ka apmeklētājiem varam parādīt Ungārijas interesanto mantojuma daļu,” uzsver muzeja direktore.
Izstāde sniedz iedvesmu Ziemassvētkiem. Rīgas Jūgendstila muzejā to varēs aplūkot līdz 15.janvārim.
