Kā raksta Latvijas Arhitektu savienības biedrs Jānis Lejnieks, Ausma Skujiņa (18.07.1931.-13.08.2015.) bijusi arhitekte, kura darbojās kā profesijas sirdsapziņa - dažbrīd latviski skarba, bet dziļi ieinteresēta, vērtējot gan savus, gan kolēģu darbus ar ciešu ētiskās atbildības mērauklu.
Pirmās ēkas pēc Latvijas Valsts universitātes Inženierceltniecības fakultātes Arhitektūras nodaļas absolvēšanas (1957) tapušas institūtos "Centrsojuzprojekt" un "Kurortprojekt" internacionālā modernisma garā, bet jau "Pilsētprojektā" (1968-1979) arhitekte atgriezusies pie saknēm, dodot "Laumas" dzīvojamo kvartālu iedzīvotājiem Liepājā sava mājokļa sajūtu, ko vairoja Ausmas Skujiņas rīkotās pagalmu labiekārtošanas akcijas.
Nākamais solis bija "Kolhozprojekts" (1979-1983), kurā tapušas dzīvojamās mājas Mārupē, bet pilnībā laukiem Ausma Skujiņa sevi veltījusi strādājot par kolhoza "Alauksts" arhitekti (1983-1990).
Kā norāda Jānis Lejnieks, atjaunotā Vecpiebalgas baznīca (1997) ir lielākais Ausmas Skujiņas ieguldījums novada kultūrā. Pēc viņas projektiem ir uzceltas baznīcas Aizputē, Vangažos un Liepājā - mūsdienīgās formās, bet lietojot tradicionālos materiālus un amatnieku prasmes.
Ausmas Skujiņas darbs tika novērtēts ar Latvijas PSR Ministru padomes un valsts prēmijām, Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju un Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieces pakāpi.
Ausmas Skujiņas izvadīšana notiks trešdien, 19.augustā, plkst. 12 Krematorijas Lielajā zālē Rīgā.
Latvijas Arhitektu savienība izsaka līdzjūtību Ausmas Skujiņas tuvajiem.