Sekojot veikala celtniecības projekta attīstībai, Lancmanis skaidro, ka projekta attīstītāji apzinīgi ievēro veikala būvniecības nosacījumus: „Tā ir mūsu laika realitāte. Laikam jāsamierinās,” piebilst Lancmanis.
Arhitekta Rastrelli 18.gadsimtā projektētā pils Jelgavā izdzīvo vēl pēdējos mēnešus pirms sešus miljonus vērtās rekonstrukcijas.
Plānots, ka divas fasādes puses tiks atjaunotas jau 2018.gadā, un pilsētā iebraucošajiem tūristiem pavērsies patiešām grandiozs skats.
Taču tajā grasās iespraukties arī topošā būvmateriālu veikala apjomi, kuru plānots būvēt Lielupes pretējā krastā, gandrīz iepretī pilij.
„Problēma ir tāda, ka tā jau nav mūsu zeme. Tūrists, kad brauc iekšā pilsētā, viņam ir pilnīgi vienalga, kam tā zeme pieder, viņš skatās to seju kopumā. Un mēs būsim pirmie, kam būs jāstāsta, kas jums tur ir aiz upes otrā pusē un kāda velna pēc tas tur ir uzbūvēts,” neapmierināta ar „Depo” celtniecību ir Jelgavas pils muzeja vadītāja
Plānots, ka apjomīgajā būvē iemājos veikals "Depo", juridiski šī celtne neiekļaujas pils pieminekļa aizsardzības zonā, kas ir 500 metri ap pili. Tomēr pērnā gada rudenī vairāki pilsētas ainavas patrioti uzsāka aktīvi protestēt pret plānoto apbūvi.
Vairāk nekā 3000 jelgavnieki ir parakstījusies, lai Jelgavas pilij noteiktu likumā ''Par kultūras pieminekļu aizsardzību'' paredzēto aizsardzības zonu.
Projekta attīstītājs ir SIA „Aura centrs”, kas ir Baltijā lielākās investīciju kompānijas „Eften Capital” uzņēmums. Līdz šim kompānija Jelgavā jau ir uzbūvējusi RAF tirdzniecības centru, tomēr plānotā „Depo” celtniecība ir ieilgusi vairāk nekā divus gadus.
Ir nopirkta zeme un projekta izstrādē nomainījušies teju 20 arhitekti.
Uzņēmuma pārstāvis stāsta, ka attīstītāji ņem vērā jelgavnieku viedokli un ar viņu ieteikumiem papildina projekta izstrādi.
''Auras centra'' loceklis Uldis Sproga apliecina, ka, saņemot būvatļauju, projektētāji mēģinātu iestrādāt tehniskajā projektā jelgavnieku risinājumus, kas būvniekiem būtu pieņemami.
Jelgavas pilsētasbBūvvalde apstiprina, ka saskaņošanas darbi turpinās. Decembrī no attīstītājiem tika saņemts iesniegums par būvniecības ieceres termiņa pagarināšanu, kas nepieciešams, lai precizētu jelgavnieku ierosinājumus.
Pirms divarpus gadiem apstiprinātajā teritorijas lokālplānojumā viens no atļautajiem šīs teritorijas apbūves veidiem ir “tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve.” Tomēr projekta oponenti uzsver, ka šis formulējums ir virspusējs. Blakus atrodas pilsētas promenāde un nesen sakoptā Pasta sala. To iecienījuši jelgavnieki un pilsētas viesi kā atpūtas zonu, nevis vietu, kur iepirkties.
„Neviens no tiem, kas iebilst pret šo situāciju, nav pret, ka būvē, tas ir tiesiski apstiprināts un visiem pieņemams. Jautājums - ko un kā būvē, ar kādu mērķi. Nav arī svarīgi, vai tas ir „Depo” vai „Rimi” –
jautājums, kā mēs sakārtojam šo publisko telpu un kādu pievienoto vērtību mēs dodam tam, kas jau izdarīts,” uzsver arhitekts Vents Grietēns.
Projekta attīstītāji lēš, ka ēkas celtniecība varētu sākties šī gada rudenī vai nākamā gada sākumā.
Ziņots, ka uzlabotais projekts tirdzniecības centra “Depo” būvniecībai Jelgavā būs ar stiklotu virsmu un apaļākiem stūriem.
