Radēviča: Sportisti karjeras laikā tiecas kļūt par mašīnām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

“Sportists ir cilvēks, kurš labprātīgi tiecas kļūt ar mašīnu,” tā raidījuma “Domnīca” diskusijā atklāja bijusī sportiste, vieglatlēte, tagad sporta žurnāliste Ineta Radēviča. Arī fizioterapeits Mareks Osovskis, kurš strādājis ar daudziem sportistiem un olimpiešiem neslēpa, ka diezgan bieži nākas lavierēt uz robežas, un lielajā sportā diezgan bieži nākas pārkāpt iespēju robežas, lai sasniegtu rezultātu.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Nesen mūžībā 74 gadu vecumā, pēc ilgstošas cīņas ar Pārkinsona slimību, aizgāja leģendārais bokseris Muhameds Ali. Osovskis norādīja, ka, zinot, kādu sporta veidu Ali pārstāvējis un cik daudz savā sportista karjeras laikā guvis traumas, tās varēja izprovocēt smadzeņu bojājumus. “Viņš bija ļoti talantīgs. Lielajā sportā vienmēr iet pāri robežām, kas pēc tam var iespaidot,” atzina Osovskis.

Ineta Radēviča neslēpa, ka lielajā sportā, cenšoties sasniegt labus rezultātus, sportistam nav laika uzdot sev jautājumus, kā tas ietekmēs veselību. “Rezultātu sasniegšanas motivācija ir tik augsta, ka nav laika par to domāt. Jo skan jau modinātāja zvans uz nākamo treniņu,” norādīja sportiste. Viņa neslēpa, ka pati bija uzstādījusi mērķi kļūt par labu atlēti un visu dzīvi pakārtojusi tam.

Osovskis gan pastāstīja, ka Ineta vienmēr ir sekojusi līdzi savai veselībai, klausījusi ieteikumus un nav pārkāpusi robežas, kā darījuši citi. Šāda robežu pārkāpšana var novest pie smagām traumām, kas liedz turpināt karjeru.

Kā piemēru, kad sportists pārvēršas par mašīnu, Osovskis minēja BMX riteņbraucēju, divkārtēju olimpisko čempionu Māri Štrombergu. Ne velti viņam ASV ir iesauka “Mašīna”. Taču, kā norādīja fizioterapeits, Štrombergs izvēlējās īsto sportu, kur sasniegt izcilus rezultātus.

Sportistus pārsniegt pieļaujamās robežas reizumis mudina arī sabiedrība, komentējot neveiksmes. Daži, lasot šādus komentārus, psiholoģiski salūst.

Taču Radēviča pauda, ka šobrīd negatīvisma deva pret sportistiem esot mazāka nekā viņas karjeras sākumā. Iespējams, tas tādēļ, ka žurnālisti vairs neatspoguļo tikai rezultātus, bet parāda arī treniņprocesus un sportistus dažādās situācijās, ne tikai finišā ar smaidu uz lūpām, un cilvēki sāk vairāk izprast.

Osovskim reizumis ir nācies būt arī par psihologu sportistiem. Vissmagāk esot tad, kad sportists ir guvis traumu un ir jāizlemj, ko tālāk – apstāties vai arī turpināt. “Beidzot Stradiņa universitāti, mēs devām zvērestu, ka nedarīsim pāri pacientam. Bet sportā bieži nākas dežūrēt uz šīs robežas,” pauda Osovskis, piebilstot: ja ievērotu visus medicīnas likumus, sports apstātos. 

“Sporta medicīnā bija sauklis: šodien man ir trauma, bet vakar jau bija jābūt veselam,” atklāja fizioterapeits.

Sportistiem nākas pieņemt sāpīgus lēmumus. Viens no sāpīgākajiem – saprast, kad likt karjerai punktu un sākt jaunu dzīvi, citā profesijā. Tas nav viegli, bet daudzi sportisti, kuri ir pieraduši ievērot savu režīmu, būt punktuāliem un mērķtiecīgiem, tas izdodas itin sekmīgi.

“Dzīve nav tikai svaru zāle un sviedri,” atzina Radēviča. Viņa pastāstīja, ka pēc karjeras beigšanas sportistiem jāmācās dzīvi baudīt savādāk – saprast, ka mežā var ne tikai skriet un pārbaudīt pulsu, bet arī paelpot svaigu gaisu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti