Pagrabā mājīgā un pieklusinātā apgaismojumā vīd ozolkoka mucas, kurās glabājas vīns. Varis Sants stāsta par Aizputes pils muižas būvniecību, kas sākās 18. gadsimta beigās:
”Ēkai ir ļoti lieli velvju pagrabi, jo ēka ir trīs stāvu augstumā, jo tajā laikā, kad ēka tika būvēta, nebija cementa un visas velves bija jākrauj no ķieģeļiem, lai noturētu lielo ēkas smagumu. Pagrabos ir ļoti laba temperatūra vīna glabāšanai un darīšanai.”
Pagaidām pagrabā nenotiek apjomīga vīna ražošana, bet ir degustācijas un meistarklases. Vīns tiek darināts mājas pagrabā, bet ar laiku visa vīna ražošana varētu pilnībā pārcelties uz Aizputes pils muižas pagrabu.
Pagrabs piedzīvojis iespaidīgas pārvērtības. Vislielāko finansiālo atbalstu izdevies iegūt, piedaloties Lauksaimniecības dienesta Līdera projektā. ”Pat cilvēki no dienvidiem ienākot saka, ka te jau gandrīz kā itāļu vīna darītavās. Arī paši savām rokām es daudz darījuši. Tad, kad mēs te ienācām, te uz grīdas bija 15 centimetri ūdens un pilns ar drazām,” saka Varis.
Tagad viss ir tīrs un sakopts, arī Vara paša rokām veidotās koka durvis harmonizē ar senajām velvēm. Degustāciju zālē saguldītas dažādu ogu un augu vīna pudeles. Varis Sants izvēlas atvērt rabarbera vīna pudeli, tas tāpēc, ka laukā ir tveicīgs. Varim rabarberu vīns garšo tandēmā ar Trikātas sieru, kuram pievienotas amoliņa sēklas: ”Man tas ir viens no mīļākajiem, tas ir piemērots tieši šādai karstai dienai. Tas atgādina šardonē vai kādu no sausajiem rīslingiem.”
Sezonas laikā Santu ģimenes vīna darītavā top aptuveni 10 dažādi vīni, stāta Mārtiņš Sants. Mārtiņš ir Vara vecākais dēls. Viņš atceras, kā tētis vīnu gatavojis jau bērnībā, tagad viņš ir līdzvērtīgs amata pratējs, kurš iegulda lielu darbu un entuziasmu, lai pilnveidotu savas vīndara zināšanas. Pašlaik top pieneņu vīns. Ar stāstiem par šī vīna darīšanu var sirsnīgi izjokot dažu labu pilsētnieku:
”Mēs joku līmenī stāstām, ka mums ir speciāls pieneņu dārzs, pienenes sēj vagās un ravē. Tad viņi brīnās - vai tiešām? Brīdī, kad stāstām, ka bērzu sulu vīnam spiež no bērzu pagalēm, tikai tad saprot, ka viņus āzē. Jā, tagad pienenes zied, pie mājas pļaviņa visa dzeltena, tikai jāiet un jālasa.”
Pusi no Aizputes pils muižas pagrabiem nomā biedrība „Kurzemes vietējie produkti”, kurā bez „Eko vīns” ir arī piena pārstrādes uzņēmums „Elpa”, kā arī vīna un konservu ražotājs „Durbes veltes”. Pagājušā gadā par vienu no labākajiem tūrisma produktiem Latvijā atzina tieši Kurzemes vīna tūri, kurā piedalījās piecas vīna darītavas, arī Aizputes „Eko vīns”.
