Anglijas latviešu pulkā vairums gan tagad ir pēdējos gados Latviju pametušie, bet ir arī tādi, kas tur dzīvo trešajā vai ceturtajā paaudzē. Viņi vairs nerunā latviski, tomēr vārds „Sibīrija” tiem raisa īpašas sajūtas.
Pēc Krasnojarskas apmeklējuma bija jādodas divas laika joslas atpakaļ uz rietumiem – pie Omskas apgabala latviešiem - ar Jāņu dziesmām bruņojušies viņi devās dziļi taigā – uz Augšbebru ciemu, kas tiek dēvēts arī par mazo Latviju, jo kopš 1890. gadiem nu jau piektajā un sestajā paaudzē te vēl arvien saglabāta kurzemnieku izceļotāju valoda un latviskā kultūra.
Ciemā, kur dzīvo pusotra simta cilvēku, latviski daļēji saprot daudzi, bet runā vairs tikai vecākā un vidējā paaudze. No Latvijas valsts ik gadu sūtītais skolotājs cenšas latviešu un jauktu ģimeņu atvasēm mācīt apzināties savas saknes un nebaidīties no Krievijas plašumos reti noderīgas, bet tomēr savas valodas.
Atšķirībā no daudziem citiem apkārtnes latviešu ciemiem te izdevies nosargāt savu īpatno un savrupo kultūru pat neskatoties uz skarbajiem kolektivizācijas, kara un citiem draudiem. Savstarpējās apdziedāšanās sacensībās gan uzvarēja sibīrieši.
Vēlāk jau saviesīgajā daļā Anglijas „Dūdalnieki” saviem namatēviem nepalika parādā un uzdāvināja te, Sibīrijā Augšbebru ciemā pirms pāris desmitgadēm no vecmammām pierakstīto īpaši „Jūriņ’ pras’ smalku tīklu versiju” - tikai ar vieglu angļu akcentu.
Ja Lielbritānijā latviski dziedošie cenšas izdziedāt visu Latvijas novadu dziesmas un manieres, tad Augšbebru ciema folkloras grupa iemācījusies pielāgoties. Proti, vairākas viņu dziesmas skan gan latviski, gan krieviski, lai vietējos koncertos nebūtu jātulko
„Piemērošanās” ir Līgo svētku ikdiena Bobrovkā.. Piemēram, šajos platuma grādos Ozolu vainagu Ivanu un Jāņu galvām uzpīt nevar, jo ozoli taigā neaug. Bet Rietumu latvju tautumeitām gatavošanās zāļu vakaram radīja pat izmisumu jo šeit tikai pirms pāris nedēļām vēl bijušas salnas un Jāņu zāles pļāvās vēl nav saplaukušas.
„Piemērošanās” ir arī citās Sibīrijas Jāņu tradīcijās. Uz Līgo vakaru, kas apkārtnes ciemu vidū ir izseni slavena kā visspilgtākais no vietējo tautību svinībām – nu jau pat ar rajona administrācijas gādību un svinīgām runām, stingrā drošības struktūra apsardzē pulcējas arī vietējo tatāru, krievu, igauņu, vāciešu un citu apkārtnes latviešu ciemu folkloras grupas vai kopas.
„Līgo ir latviešu svētki, Ivana diena krieviem, bet mums, igauņiem, patiesībā tie arī mums ir svarīgākie vasaras svētki. Mums, te, Sibīrijā tā jau izsenis ir pieņemts, ka latvieši un igauņi svin vienmēr kopā, atšķirībā no Latvijas un Igaunijas kur Jūs svinat nošķirti katrs par sevi. Bet tradīcijas ir vienādas – ugunskura iedegšana, vainagu vīšana un to palaišana upē un lekšana pār ugunskuru,” saka igauniete, folkloras kopas dalībniece Sibīrijā Oksana Polcena.
Līdzīgu viedokli pauž Boženovas ciema folkloras kopa „Seļjanki” vadītāja Tatjana Demčuka. „Mūsu tradīcijas gandrīz saskan. Mums arī Ivana Kupala dienā svinam ar ugunskuriem un dejām pie tā. Vienīgi mēs krievi to svinēsim citā datumā. Vēlāk. Bet lielā daļa Jūsu izrīcību mums ir skaidras,” norāda Demčuka.
Ārpus kadra Anglijas latvieši caur zobiem novelk, ka Augšbebros Jāņi jau ir pārlieku atšķaidīti ar citu tautu tradīcijām, tomēr šāda piemērošanās politika ir bijusi svarīga pēckara gados. Kamēr Latvijā Jāņi bija aizliegti, tikmēr Augšbebros tas nekad nenotika.
Arī svētku koncerts sākas ar dažādu kaimiņu ciemu tautību priekšnesumiem un, protams, viss tiek tulkots Krieviski un latviski. Citādi gan Omskas latviešu kopa un Līdsas pilsētas Anglijā dejotāji spēj sadarboties.
Vaicāti ar ko asociējas Jāņi, Augšbebru ciemā dzīvojošā latviete jau piektajā paaudzē, Maiga Benke norāda, ka ir jāmeklē papardes zieds. Toties latviešu folkloras kopas dalībniece no Anglijas Lia Bēkanena norāda, ka Anglijā latviešu Jāņos svin līdzīgi kā Sibīrijā. „Anglijā, mēs, latvieši, svinam ļoti līdzīgi. Sajūtas un tradīcijas ir līdzīgas, bet tas mums ir parasti tāds slēgts latviešu pulciņš. Te es jūtos laipni uzņemta – kā ģimenē – bet vienīgi nevaru ar vietējiem latviešiem sarunāties,” norāda Bēkanena.
Līgo Augšbebros jau sen iegājies kā spilgtākā vasaras zaļumballe uz kuru no apkārtnes ciemiem brauc pat 50 kilometru attālumā.
(Reportāža tapusi sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Latvijas radio 1 raidījumu „21. gadsimta latvietis”.)
