Uzzinot, ka pēc ugunsgrēka no jauna izgatavotos Baltās zāles griestus skārusi nelaime, Majors bijis neizpratnē, kā tas varēja notikt. "Visu laiku pats sev uzdodu jautājumu, kā tā varēja gadīties, ka atkal tik smags notikums. Tā ir ļoti nopietna lieta."
Rolands Majors
- Viņš, iespējams, ir vispieredzējušākais Rīgas pils darbinieks visā tās piecsimt gadu vēsturē. Majors pilij veltījis sešdesmit divus gadus un četrus mēnešus.
- Pēc izglītības elektriķis un matemātikas skolotājs, jelgavnieks Majors Rīgas pilī ienāca pēc četru gadu dienesta padomju armijā un uzreiz bija spiests uzņemties ļoti lielas saimniecības vadīšanu.
- Savulaik vēl kā divdesmitgadnieks vadīja pils remontu un centrālapkures ievilkšanu, vēlāk 30 gadu nostrādāja par radio laboratorijas vadītāju.
- Bet pēdējā darba cēlienā viņš bija Valsts prezidenta kancelejas Ugunsdrošības un civilās aizsardzības speciālists un pensijā devās tikai pirms divām nedēļām, īsi pirms savas 89.dzimšanas dienas.
Majors neizprot, kā atbildīgie varēja nepamanīt tehniskās problēmas. "Nepamanīja tāpēc, ka nesargāja. (..) Tas notiek tāpēc, ka ir desmitiem atbildīgo, bet kolektīvā atbildība ir pilnīga bezatbildība. To es jau sen zinu."
Rīgas pils bijušais darbinieks norādīja, ka viena firma atbild par signalizāciju, cita par gaisa mitrināšanu un kondicionieriem, vēl cita – par liftiem.
"Un nav neviena cilvēka pilī, virsuzrauga, kas visas šīs firmas kontrolē nevis vienreiz mēnesī tad, kad tās nāk uz apkopi, bet kas kontrolē ik dienu, kā tā aparatūra strādā.
Nu tas ir jākontrolē, tur taču nevar. Katru dienu ir jāapstaigā un jāapskatās, vai kaut kur kaut kas nav noticis," teica Majors.
Pēc viņa sacītā, laikā, kad viņš strādājis un dzīvojis Rīgas pilī, kārtība bijusi "mežonīgi stingra", kādu šodien diezvai varētu ieviest. Līdz ar Majoru pilī dzīvojis arī komandants ar vilku sugas suni – abu pienākums bija ik vakaru izstaigāt un pārbaudīt visas darba telpas. "Tā pili sargāja piecdesmitajos gados."
Majors nenoliedza – laikā, kad viņš strādājis Rīgas pilī, tur gadījās "šis un tas".
"Un būtu netaisni, ja es teiktu, ka nekad nebija aizdegšanās. Bija arī tas, bet vienmēr tika pamanīts un vienmēr nodzēsts un bez lieka trokšņa," teica Majors.
Tiesa, laikā, kad Rīgas pilij bija jau cits saimniecības vadītājs, notika nopietnāka nelaime – aizdegās garāža, tagadējais Preses centrs. "Tas izdega drusku nopietnāk, bet lielā pils neaizdegās no tās garāžas. Paspēja nodzēst. Tas bija lielākais ugunsgrēks, bet vairāk tamlīdzīgas lietas pilī nenotika."
Lielā ugunsnelaime 2013.gada 20.jūnijā Rīgas pilī notika laikā, kad pils bija nodota būvnieku rokās rekonstrukcijai un kad Valsts prezidenta kanceleja aptuveni pusgadu tur vairs neatradās. "Protams, ka sirds dikti sāpēja," atzina Majors, norādot, ka nelaime, iespējams, nebūtu notikusi, ja pili sargātu.
