Smaidīga un sirsnīga kā vienmēr, arī piektdienas rītā skolotāja Dzintra Tauriņa ienāk klasē, kuru par savu saukusi 50 no 55 skolotājas darbā pavadītiem gadiem. "Daudz kas jau ir izmainījies. Šajā jautājumā mēs esam daudz auguši," norāda Tauriņa.
Lai gan sākotnēji beigusi Lietišķās mākslas vidusskolu, vēlme būt kopā ar bērniem bijusi stiprāka. "Ir grūti, kad tu sāc un vēl mūsu darba vietā. Es sāku septiņos no rīta un beidzu deviņos vakarā - ar lielajiem vēl ilgāk. Pa vidu vēl stundas, un visu laiku tu ar viņiem esi kopā," savu darbu raksturo Tauriņa.
To, cik bērniem skolotāja mācījusi sarežģīto skaitļu pasauli, iepazīstinājusi ar mākslinieciskām vērtībām vai vienkārši parunājusies, kad kāds saskumis pēc mammas, šodien saskaitīt ir grūti.
Kandavas internātvidusskolas kolēģi skolotāju Dzintru raksturo kā ļoti strādīgu un labestīgu cilvēku, kura daudzus savus audzēkņus ar labiem panākumiem aizvedusi līdz augsta līmeņa konkursiem. "Man ir bijusi saruna ar viņas audzēkņiem, kurus viņa ir audzinājusi līdz 9.klasei. Viņi raksturoja viņu kā otru mammu ar humora izjūtu. Arī palaidņus viņa vienmēr ir mēģinājusi uzrunāt caur humoru, bet ir bijusi ļoti prasīga pret saviem audzēkņiem," stāsta Kandavas internātvidusskolas direktores vietniece Olita Nordena.
Piektdien skolotāja Dzintra klases durvis slēdz pēdējoreiz, un pēdējo reizi dosies arī uz novada pedagogu konferenci, lai saņemtu godam nopelnīto balvu par mūža ieguldījumu.
