Vēl saulīte augstu debesīs, kad Ukru parkā jau sāk pulcēties ļaudis. Atšķirībā no ikdienas, kad ciematā savas dienas klusi vada gandrīz vai tikai pensionāri, zāļu vakarā netrūkst ne jauniešu, ne bērnu, un zināmā mērā šie svētki kļuvuši par tādu kā neformālu pagasta salidojumu.
Šogad Ukru pagastam aprit 95.gadskārta. Gandrīz tikpat sens ir arī amatierteātris, kas svētkos no skatuves sabraukušajiem sūta sveicienus. Uzrunātie gan atzīst, ka līgotāju skaits ar katru gadu sarūk un satikt savējos kļūst aizvien grūtāk.
Pēdējo četru gadu laikā vien no Auces novada izdeklarējušies 700 iedzīvotāju, visvairāk no Ukru pagasta. Vēl vairāk ir tādu, kuru dzīves vietas juridiski joprojām ir šeit, bet faktiski jau sen dzīve rit citur.
Ukrenieki priecājās, ka vismaz latviskās tradīcijas joprojām ir saglabātas. Pagastā ir arī viena Līga un 19 Jāņi, kuriem, saulei rietot, jāiekur ugunskurs, un tam jādeg ilgi, lai sabraukušie atmiņu kamoliņu varētu šķetināt līdz pat saullēktam.
