Aleksejs Jurasovs ir viens no dažiem pieaugušajiem skolniekiem, kas klausās skolotāja Sergeja uzdevumus. Šodien pārsvarā ir klausīšanās.
Ar sievu un mazu bērnu pametis Putina Krieviju, Aleksejs sākotnēji dzīvojis Rīgā. Salīdzinot Lietuvu un Latviju, secina, ka pie mums ļoti labi var iztikt arī ar krievu valodu.
"Latviski mēs īpaši nemācījāmies. Rīga ir daudz krieviskāka nekā Viļņa. Tur mums viegli gāja," saka Aleksejs Jurasovs, kurš tagad vakaros mācās "Caritas'' kursos.
"Ir iestādes, kur krieviski nerunā vispār. Piemēram, kad vilkām internetu. Durvis arī pasūtījām firmā, kur neviens krieviski nesaprata," stāsta Aleksejs.
"Vieglāk ir mācīt tos, kas runā krieviski. Jo lietuviešu un krievu valodas ir nedaudz līdzīgas. Gramatika, vārdu veidošana, teikumu uzbūve. Cilvēki no Irākas, Eritrejas, Indijas... viņi pat angliski nerunā. Viņiem iet grūtāk," skaidro skolotājs Sergejs Pavlovs.
"No Afganistānas brauc jau pēdējos 15 gadus, no Čečenijas. Bet 80% integrācijas programmā mums tagad ir tieši no Ukrainas," atklāj “Caritas” Integrācijas programmas vadītāja Ilma Skuodiene
"Caritas" ir liela labdarības organizācija, kas bēgļiem un patvēruma meklētājiem palīdz praktiski. Gan kārtojot juridiskus jautājumus, gan mācot valodu, gan mēģinot noīrēt dzīvesvietu.
Pabalsts bēgļiem nav liels. Ja ģimenē ir viens cilvēks, tie ir 265 eiro mēnesī, uz diviem 326, uz trim 489 eiro. Īres maksa sākas no 200, un bēgļi meklē darbu. Taču valodas nezināšanas dēļ visbiežāk atrod tikai palīgdarbus, kuros var nopelnīt minimālo algu.
