Tostarp ir Lustiņš, Bella, Grieta, Greisa un Brenda, kurai pagaidām vēl tiek meklēti saimnieki. Ja suņukam neviens piemērots ņēmējs neatradīsies, tad, visticamāk, viņa paliks tepat, līdzīgi kā tas ir noticis ar Grietu.
"Grieta pie manis nonāca, jo viņas saimniece nomira, un viņa nedēļu ar savu brāli vieni paši dzīvoja dzīvoklī," stāstīja Gundega.
Pēc tam, kad dzīvnieki tika izglābti, kolēģi lūdza Gundegai uzņemties pagaidu rūpes par Grietiņu. Viņa, ne mirkli nedomājot, tam piekrita. Dziļi sirdī viņa jau zināja, ka, visticamāk, tās nebūs tikai pagaidu mājas.
Daudz grūtāk iedzīvoties Gundegas ģimenē bija Greisai. Iepriekšējie saimnieki suni bija smagi piekāvuši, kā rezultātā suņukam bija lauzta viena pakaļkāja. Diemžēl viss pārciestais bija smagi ietekmējis Greisas psihi un uzvedību. Lai gan ģimenes locekļus astoņus mēnešus vecā Greisa ir pieņēmusi, uz svešiniekiem viņa vēl aizvien skatās ar aizdomām.
Gandrīz visiem šī nama iedzīvotājiem ir savs bēdu stāsts, izņemot acu gaismu zaudējušo un puskurlo opīti Lustiņu.
Viņš ir vienīgais no plašās saimes, kuru Gundega pirms piecpadsmit gadiem nopirka. Tagad kopā ar visiem viņš aizvada suņa cienīgas vecumdienas.
Diemžēl tik ļoti nebija paveicies omītei Bellai, kuru pēc insulta saimnieki nolēma iemidzināt. Veterinārārste to nespēja izdarīt un nodeva Bellu Gundegas aizgādībā. Suņuks ir zaudējis redzi un vairs nespēj brīvi pārvietoties. Tas prasa papildu rūpes. Taču Gundega uzskata, ka iespēja dzīvot ir jādod katram.
"Ne jau tikai ir jābauda tie prieki kopā ar to dzīvnieku. Vajadzētu arī, ja ir problēmas. Nevajadzētu būt, ka priekos esam kopā, bet bēdās atstumjam," uzskata Gundega.
Ir cilvēki, kuri arī pašu Gundegu nesaprot un atstumj. Viņi nesaprot, kāpēc tik talantīgai šuvējai ir jāskrien glābt savainoti dzīvnieki un tie jāved pie sevis mājās.
Vaicāta, vai tiešām, pārnākot mājās, viņai nemaz negribas mieru un klusumu, Gundega nosaka: "Es labi jūtos [ar dzīvniekiem]. Man patīk staigāt ar viņiem gar jūru. Sabāžu visus mašīnā un braucam uz jūru staigāt. Man patīk, man tiešām patīk."
