Lidija Lasmane: Labā ir daudz vairāk

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Latvijas patriote, sirdsapziņas lieciniece Lidija Lasmane ar ticību labajam, paļāvību uz Dievu un mīlestību pret Latviju sagaida savu 90 gadu jubileju.

90.dzimšanas dienas gaidās Lidijas Lasmanes grafiks saplānots teju pa stundām. Gaišajā dzīvoklī ar koka grīdām smaržo pēc ziediem, ko jau atnesuši pirmie sveicēji. Sienas rotā draugu dāvinātas gleznas, no kurām katrai savs īpašs stāsts. Plaukti pilni grāmatu. Apaļās jubilejas dēļ pievērsto uzmanību Lidija atzīst izjūtam drīzāk kā slogu, tomēr ciemiņus uzņem ar lielu sirsnību.

Viņa atzīst, ka vislabprātāk šo jubileju sagaidītu "kādā mežā lasot zemenes". Jubilejas mēdz radīt sasprindzinājumu, saka disidente.

„Es esmu bagāta šajā pasaulē,” tā jubilejas dienas priekšvakarā saka Lidija Lasmane, viena no zināmākajām padomju režīma disidentēm, kura savas pārliecības dēļ ieslodzījumā savulaik pavadījusi kopumā 14 gadu. Par spīti daudzajiem pāridarījumiem un netaisnībai, viņa spējusi saglabāt nesalaužamu ticību labajam, paļāvību uz Dievu un mīlestību pret Latviju. Ar savu apskaužamo gaišumu un vienkāršību Lidija Lasmane pievelk kā magnēts, un viņas dzīves redzējums arvien rosina uz pārdomām – cik bieži spējam saskatīt labo savā dzīvē un novērtēt to, kas mums ir dots.

Vaicāta par savu ticību labajam, viņa saka: "Ļaunais nogalina un mani paglāba labais. Ļaunais neko nevar izglābt!" Viņa atzīst, ka cilvēkiem vajag priecāties, ka Latvija ir brīva valsts un par iespēju dzīvot savā valstī un kopt to. "Dievs katram ir devis savu zemi, savu valodu, kur viņam kalpot. Tas ir no Svētajiem rakstiem (..) Bet, ko mēs darām? Mēs iekārojam viens otra zemi, mēs gribam valdīt - tā notiek ar mums, cilvēkiem!", viņa saka. Lasmane uzsver, ka latvieši nevienam nav uzbrukuši, taču ir pratuši aizsargāties - latviešiem, tāpat kā pārējiem ir divi vaigi, var iesist pa vienu, pa otru, bet pa trešo jau vairs nevar un tad ir jāaizsargājas un jāaizstāv sevi.

Viņa gan atzīst, ka lūdz Dievu, lai "kaut viena paaudze dzīvotu bez kara, jo karš izšķīdina". Par to liecina fakts, ka latvieši ir izkaisīti pa visu pasauli.

Lasmane uzsver, ka ir lūgusi Dievu, lai nabadzības dēļ nevajadzētu zagt un lai bagātības dēļ nekļūtu lepns.

Lidija Lasmane dzimusi 1925. gada 28. jūlijā Apriķu pagastā. Viņas vārds Latvijā kļuvis par būtisku zīmi, apstiprinājumu tam, ka ir iespējama uzticība ideāliem visa mūža garumā. Vienlaikus viņas skaidrā un vienkāršā pozīcija atgādina par sirdsapziņas dimensiju cilvēkā. Lidijas skaidrais, viņas tēva iemācītais kredo apliecina precīzu vērtību hierarhiju pasaulē – vispirms Dievs, tad Latvija, pēc tam ģimene un tikai tad viss pārējais. Uzticība šīm pamatlietām lika L. Lasmanei kļūt par padomju režīma ieslodzīto, sirdsapziņas cietumnieci, disidenti un liecināt par patiesību vidē un apstākļos, kuros viņai bija lemts dzīvot.

PSRS režīma laikā Lasmane arestēta trīs reizes: 1946.gadā – par nacionālo partizānu atbalstīšanu, 1970.gadā – par pretpadomju un reliģiskas literatūras izplatīšanu, 1983.gadā – par pretpadomju aģitāciju un propagandu (aktīvi piedalījusies "Gaismas akcijā").

1987.gadā Lidija Lasmane atteicās no PSRS pilsonības. No 1993. līdz 2000.gadam strādāja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, kopš 1990.gada darbojās misijas "Pakāpieni" akcijā "Dzīvība". 1994.gadā Lasmane tika apbalvota ar piektās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni, taču, protestējot pret nekonsekvenci tā piešķiršanā, atdeva apbalvojumu atpakaļ Ordeņa domei.

Lidijas Lasmanes 90 gadu jubileju Rīgā atzīmēs otrdien, 28.jūlijā. Plkst.11 tiks nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa, bet vēlāk Stūra mājā notiks saruna "Latvija un kolaboracionisms", kurā piedalīsies Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK), Iveta Šimkus, Dagmāra Beitnere-Le Galla, Skaidrīte Lasmane un Pāvils Brūveris. Divos dienā Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes baznīcā notiks aizlūgums par Latvijas brīvības cīnītājiem, kas palika Sibīrijā, Krievijas stepēs, cietumos un nometnēs. Bet sešos vakarā jubilejas pasākumus noslēgs koncerts Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē, kurā uzstāsies Vestards Šimkus, Elīna Šimkus, kamerkoris "Matejs", dzejnieki Knuts Skujenieks un Māra Zālīte.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti