Vairākus gadu desmitus pēc kara beigām britu specdienesti pat nolieguši ziņas par „Fifi” eksistenci, nekomentējot stāstus par provokatori, kuras uzdevums bija izvilināt noslēpumus no britu trenētiem spiegiem. Arhīva materiālos viņa raksturota kā satriecoši izskatīga, apdāvināta un drosmīga, nenovērtējams ieguvums Lielbritānijai kara laikā.
Viņa apbūra britu trenētos spiegus un mēģināja izvilināt no viņiem noslēpumus, bet viņas ziņojumi par sekmēm palīdzēja novērtēt, vai aģenti būs uzticami ārzemju misijās, un dažiem viņa bija liktenīgais „klupšanas akmens”.
Gandrīz 70 gadus pēc šiem notikumiem arhīva materiāli ir atslepenoti – izrādījās, ka „Fifi” ir Marija Kristīne Čilvere, kuru savervēja 22 gadu vecumā.
Čilvere piedzima Londonā, bet uzauga mātes dzimtajā Latvijā, apmeklējot privāto vācu skolu. Viņa studēja Sorbonā un, sākoties karam, nonāca Bezansonas nometnē, taču viņai izdevās no tās izkļūt un nonākt Lielbritānijā 1941.gadā. Ceļā viņa palīdzēja ievainotam britu Gaisa spēku karavīram, kuram radās aizdomas, ka šī sieviete ir vācu aģente, jo viņa bija „pasaules augstākā līmeņa melošanas eksperte”.
Viņu pārbaudīja britu izlūkdienests un atklāja, ka Čilvere var būt laba aģente. Tā 1942.gadā viņai piedāvāts darbs „bīstamajos apstākļos”.
Brīvi pārvaldīdama vairākas svešvalodas, Čilvere izlikusies par franču žurnālisti, šādā veidā iepazīstoties ar apmācītiem britu spiegiem, un pie pusdienu galda vai dzērienu glāzes centusies ievilināt viņus provokatīvās sarunās un iegūt no viņiem slepenu informāciju.
"Fifi bija Īpašo operāciju pārvaldes leģenda. Līdz šim viņas eksistence un darbība tika slēpta," skaidrojis Lielbritānijas Nacionālā arhīva pētnieks Džonatans Kouls. "Publiskojot viņas lietu, tagad beidzot pilnībā tiek atklāta viņas identitāte, izcilās spējas un svarīgā loma Otrā pasaules kara laika slepenajās operācijās," sacīja Kouls.
Pēc atvaļināšanās no dienesta viņa dzīvoja noslēgti Anglijas rietumos, veltot savu laiku dzīvniekiem un dārza kopšanai.
Taču viņa neaizmirsa arī savas latviešu saknes. Pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu vidū pēc viņas iniciatīvas sākās darbs, lai Rīgā izveidotu mūsdienīgu dzīvnieku aizsardzības un labdarības centru – „dzīvnieku labestības namu”, kā to dēvēja pati Kristīne Čilvere. Pateicoties viņas pūlēm un ievērojamam finansiālajam atbalstam, 2001.gadā durvis vēra patversme „Dzīvnieku draugs” Rīgā, F.Candera ielā.
„Dzīvnieku drauga” komanda Kristīni Čilveri no retajām tikšanās reizēm un daudzajām vēstulēm pazina kā ļoti vienkāršu, bet ļoti inteliģentu, dziļi domājošu cilvēku. Viņas sarakstītā grāmata „Dzīvnieki un cilvēks”, kuras fragmenti publicēti „Dzīvnieku drauga” patversmes avīzē, ir neizsmeļams domu un atziņu krājums par cilvēku un dzīvnieku attiecībām, cilvēka vietu un atbildību pasaulē.
Patversmes direktore Solvita Vība norāda, ka nereti dzīvnieku aizsardzībā iesaistītos cilvēkus uzskata par raudulīgiem mīkstsiržiem, taču Kristīne Čilvere bija citāda - viņai bija pārsteidzoši spēcīgs gribasspēks, viņa bija cīnītāja.
"Mēs esam lepni, ka mūsu rindās ir tāds kareivis," saka patversmes direktore, piebilstot, ka Latvijas dzīvnieku draugiem viņa vienmēr ir un paliks „cilvēks, kurš par sevi teiktu tikai trīs vārdus – Kristīne, dzīvnieku draugs”.
Marija Kristīne Čilvere patversmei palīdz joprojām, lai gan pati 2007.gadā devās viņsaulē – daļu savu īpašumu Latvijā viņa novēlējusi patversmes uzturēšanai. 2011.gadā mūžībā aizgāja arī viņas mūža nogales draudzene Aleksa, kura arī atstāja mantojumu, lai Kristīnes Čilveres izlolotais „labestības nams” Latvijā varētu turpināt darbu.
