Igauniju kā savu prakses vietu Dita izvēlējās divu apsvērumu dēļ: vēlējās būt tuvāk mājām un bija dzirdējusi, ka citās valstīs praktikantiem neļauj daudz iesaistīties darbos. „Gribējās būt tuvāk vīram, lai varu atbraukt mājās brīvdienās. Un man bija bail, ka neļaus neko darīt. Zinu – ja dodas tālāk, tad vienkārši stāvi un skaties. Bet man gribējās darīt un redzēt visu.”
Ditas prakse bija sadalīta divās daļās: vispirms Tartu viņa strādāja ar maziem bērniem, vēlāk Hāpsalas slimnīcā - ar veciem cilvēkiem. Izņemot dokumentu lietas, viņa veica visus ikdienas māsas uzdevumus – deva zāles, potēja, ņēma analīzes no pacientiem.
Dita domā, ka starp igauņiem un latviešiem ir manām līdzība, bet lielā atšķirība ir tieši valodā: „Lieta, kas ir līdzīga visās Baltijas valstīs – ja tu nemāki runāt angliski, tad tur runā lēni savā valodā. Piemēram, ar mani runāja lēni igauniski.”
Igauņu pacienti Ditu esot uzņēmuši atvērti, arī slimnīcu darbinieki par Latviju zinājuši daudz. Dažas māsiņas savulaik pat esot studējušas Latvijā. Gandrīz visu prakses laiku esot Igaunijā, Ditai bija jūtams, ka esam kaimiņvalstis: „Jā, tas noteikti ir jūtams, ka esam kaimiņvalstis. Man viens onkulītis prasīja, no kurienes es esmu, tad es stāstīju, ka esmu no Latvijas un Igaunijā esmu kā studente. Un viņš paskatījās uz mani, sāka smaidīt: „Sosedka”. Tas bija smieklīgi.”
Arī iedzīvoties Igaunijā viņai nebija problēmu – kolēģi bijuši atvērti, vienmēr palīdzējuši, ja kaut kas bijis nepieciešams: „Bija reizes, kad vajadzēja igauņu palīdzību, mēs māsiņām prasījām, lai mums palīdz tulkot, jo mēģinājām atrast dzīvesvietu Hāpsalā. Viņas ļoti palīdzēja – tulkoja, stāstīja. Cilvēki tādi feini.”
Ditai šķiet, ka citu valstu studentiem nebūtu viegli iejusties Latvijā, piemēram, slimnīcas kolektīvā. Viņai šķiet, ka igauņi ir patiesi atvērti, lai gan nedaudz lēnāki: „Tartu nedaudz likās, ka igauņi ir nedaudz lēnāki, tiešām. Un arī ar portugāļu meiteni runājām, viņa teica: jā, igauņi ir lēnāki. Bet vispār man likās – ļoti patīkami cilvēki. Nezinu, vai Latvijā starp māsiņām varētu kāds students tā iekļauties, kā mēs iekļāvāmies. Pie mums nāca, runāja.”
