„Latvijā, faktiski, ir ļoti mazs piedāvājums kreiļiem. Protams, ir instrumenti, kur ir vienalga, piemēram, āmurs, bet, piemēram, zāģis. Tas ir tas pats, kas labročiem piedāvāt darboties ar kreiso roku. Tas ir grūtāk un diemžēl, ir vairāk sīku nelaimes gadījumu,” stāsta RSU Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš.
Latvijā viens no 10 cilvēkiem ir kreilis, tas nozīmē, ja darba devējs iegādājas, piemēram, 10 motorzāģus, tad vienam no tiem obligāti ir jābūt piemērotam darbam ar kreiso roku. Realitātē tā, diemžēl, nenotiek.
Ir arī gadījumi, kad par kreiļiem ir padomāts. „Konkrēti es varu parādīt vienu piemēru - pašgājēja zāles pļāvējs, kuram ir padomāts palaist gaitu gan ar labo, gan ar kreiso roku. Šeit ir regulācija gan labajā, gan kreisajā pusē, var regulēt mašīnas gaitu. Ja agrāk nebija šīs sistēmas, tad tagad novērojam, ka tas tiek ieviests,” tā būvmateriālu veikala vadītāja Dace Ribiņa.
Būvmateriālu un celtniecības veikalos neslēpj, ka ražotāji arvien vairāk piedāvā darba instrumentus kreiļiem. Turklāt, ražo universālus produktus, kuri būtu ērti abām rokām. Protams, pagaidām vairāk iespēju un piedāvājuma ir labročiem.
Vienam no Latvijā zināmākajiem un atraktīvākajiem pavāriem Elmāram Tannim dominējošā ir kreisā roka. „Tad, kad es gāju skolā, man lika mācīties rakstīt ar labo roku un es sāku šļupstēt. Tad psihoterapeits saprata, ka mani forsē uz labo roku. Man atļāva rakstīt ar kreiso roku un es pārstāju šļupstēt, es vairs nešļupstu,” atklāj Tannis. Diskomfrotu šajā ziņā izjūt daudzi kreiļi, īpaši saistībā ar priekšmetu, kas domāti labroču ērtībām, piespiedu lietošanu.
„Ar to pašu rakstīšanu, nevar jebkuru pildspalvu paņemt rokās. Ja, rakstot ar labo, pildspalva ir jāvelk, tad kreiļi stumj, un ja pildspalva laikus nenožūst, paliek visa roka netīra. Tas nāk ar pieredzi, ko var un ko nevar lietot,” tā Elmārs.
Lielai daļai kreiļu nācies pielāgoties jau padomju laikā, kad skolā spiests rakstīt ar labo roku. Pats Elmārs gan saka, ka vienmēr lepojies ar savu kreiļa būtību: „Mājās vienmēr kaut ko grūti sagriezt Ziemassvētkos, naži japāņu, tur vairāk pagrieziens uz labo roku. Bet mēs, kreiļi, esam īpaši vareni ar to, ka esam spiesti pielāgoties. Mēs ar to izceļamies.”
Elmārs apzinās arī to, ka tieši kreiļi ir apveltīti ar spilgtu izdomu un mērķtiecību. Runājot par kreiļu priekšrocībām, kreiļiem ir labāk attīstīta labā smadzeņu puslode, kas atbild par kreativitāti, izdomu, empātiju un intuīciju, tādēļ šie cilvēki mēdz būt lieliski mākslinieki.
Tomēr kreiļiem nākas pielāgoties labroču pasaulei. Kreiļiem šajā ziņā nav faktisku priekšrocību, jo Latvijā popularitāti nav guvuši priekšmeti, kas domāti tieši cilvēkiem ar dominējošu kreiso roku.
Ja viduslaikos kreiļus uzskatīja par burvjiem un raganām, tad mūsdienās, par laimi, tie tiek uzskatīti par vienkāršiem cilvēkiem, taču kreisās rokas pārvaldītājiem vēl joprojām nākas pielāgoties labroču dzīvesveidam.