Taču mācīties gribētāju skaits cietumos nav sarucis. Tiesa gan, paši ieslodzītie kādā cietumā atzina, ka, lai arī apmeklē mācības, arvien ir valodas barjeras problēmas, bet atsevišķas latviešu valodas programmas netiek veidotas. Savukārt pasniedzējiem nereti jācīnās par uzmanību, jo ieslodzītie audzēkņi mācībām piesakās arī citu mērķu vadīti.
Jelgavas cietumā metinātāju profesijas klasē ieslodzīto grupa apgūst darba aizsardzību. Jelgavas tehnikuma skolotājs Aivars Rudzītis šajā auditorijā spiests runāt bilingvāli, jo daudzi klasē latviešu valodu nesaprot. Mācības patiešām norit kā ierasts, skolotājs atsevišķus materiālus rāda uz projektora, bet ieslodzītie veic nepieciešamos pierakstus savās kladēs. Skolotājs Rudzītis cietumā pasniedz jau trešo gadu un pēc pirmā šī gada mācību mēneša secina, ka šogad ir labāka apmeklētība stundās.
„Jūs jau redzējāt, ka viņiem te ir valodas barjera, pamatā jau ir lielākā daļa krievu tautības audzēkņi un arī psiholoģiski viņi ir pārliecināti, ka ne visai viņiem dzīvē tā latviešu valoda būs nepieciešama,” saka Rudzītis.
„Auditorija vispār ir interesanta, piemēram atsevišķos priekšmetos, salīdzinot atzīmes cietumniekiem ar brīvajiem izglītojamajiem mūsu tehnikumā, viņiem par trīs, četrām ballēm atzīmes vidēji ir augstākas, viņi kaut kā mācības uzņem daudz nopietnāk, iespējams atrašanās vietas dēļ,” viņš piebilst.
Blakus kabinetā norit fizikas mācību stunda elektriķiem par jaudu. Kāds no šīs klases cietumniekiem, kas notiesāts par slepkavību, arī norādīja uz valodas barjeru mācībās. Tāpat liela nozīme motivācijas stiprināšanā šeit esot skolotājam, kas nāk mācīt uz tā dēvēto „zonu”. Cietumnieks jau tagad zina, ka šajā arodā nestrādās, taču pārliecināts, ka zināšanas pašam noderēs.
„Ja šeit mācītu arī valodas, nu, piemēram, angļu un latviešu, tad vispār būtu ''super'', jo šeit taču puse ir krievu cilvēki un pat gribot nevar latviešu valodā kaut ko saprast, bet atsevišķi valodu te nemāca,” norāda Alfrēds.
„Es nesaprotu, kāpēc nevar uztaisīt atsevišķu programmu, lai mācītu latviešu valodu, mēs taču it kā Latvijā dzīvojam. Cilvēki šeit noteikti daudzi labprāt to mācītos, jo tagad pusi no mācību stundas es nemācos, bet tulkoju. Bet vislabākās nodarbības ir tieši elektronikā, jo skolotājs var gan uzbļaut, gan uzslavēt, bet galvenais - viņš nav augstprātīgs un neredz mūsos tikai ''zekus'',” priecājas Alfrēds.
Skolotāji secina, ka brīžiem klasēs gan ir arī koncentrēšanās problēmas, jo grupas komplektē gan no tā dēvētās zonas ieslodzītajiem, gan norobežotajiem kameru ieslodzītajiem, kas mācību stundas dažkārt izmanto, lai vienkārši varētu savstarpēji kontaktēties. Atkarībā no soda termiņa ir cietumnieki, kas pat apgūst vairākus arodus, viens no tādiem ir arī 45 gadus vecais Raitis. Viņš pērn apguvis galdniecību, tagad mācās par elektromehāniķi, cietumā vēl jāpavada trīs gadi
Par smagiem noziegumiem notiesātais Vairis cietumā jau ir 12 gadus un vēl trīs nebrīves gadi ir priekšā. Viņš apgūst vispārējo izglītību 12.klasē. Vaira ieskatā pilnvērtīgai izglītībai, mācībām ir jābūt katru darbadienu, bet viņa klasei pirmdienās tās nenotiekot.
„Pirmdienās man ir brīvdiena, nav stundas 12. klasei. Īstenībā es uzskatu, ka tas nav pareizi. Gribētos, lai ir tāpat kā brīvībā vispārizglītojošās skolās, lai ir piecu darba dienu skola. Lai galu galā būtu ne tikai dokuments, bet arī zināšanas. Termiņa izpildes sākumā es vairāk strādāju, lai var atlīdzināt cietušajiem, tagad uz termiņa beigām gribas to izglītību, jo ar deviņām klasēm nekur dzīvē netikšu un atgriezties šeit arī nevēlos,” saka Vairis.
Skolas gaitas cietumos kopumā Latvijā šogad uzsāka 1270 ieslodzītie, kas lielākoties izvēlējušies profesionālo izglītību. Cietumu pārvaldē arī norādīja, ka pērn mācībās iesaistīto īpatsvars bijis 53% no visa ieslodzīto skaita, kas savukārt ir augstākais rādītājs pēdējos gados.
