“Ja man būtu sieva, viņa jūs piebarotu tā, ka pa acīm nāk ārā, bet es tāds vienkāršs… es ieliešu jums...” pasniedzot kafiju ar pienu pavēstīja Ēvalds. Viesistabā tiek ēsta šokolāde un kūkas. Karstā tējkanna atrodas uz pašdarināta ķeblīša. Blakus atrodas milzu sekcija.
Ēvalds tikšanās reizei ir sagatavojies un skaidri zina, par ko vēlas runāt. Viņš sāk ar jaunību.
“Līdz 18 gadiem viss noritēja tēva mājā, laukos. Visi lauku darbi. Diezgan agri tēvs aizgāja un tad nāca kari un viss kas, bet tur bija fiziskie darbi, lauku cilvēku darbi ar pļaušanām un kulšanām,“ atceras Ēvalds.
Jaunībā Ēvalds gadu strādājis psihoneiroloģiskajā slimnīcā par sanitāru. Darbs bijis smags un grūts - ar narkomāniem, alkoholiķiem, pašnāvniekiem un arī noziedzniekiem.
“Patīkams darbs nebija, bet pieradu. Pirmās nedēļas ierāvu galvu. Vienīgais, žēl tomēr skatīties uz to lielo cilvēku nelaimi. Brīnījāties par narkotikām - nebija tagadējās, bet bija morfīns un opijs.”
Runājot par apreibinošām vielām - narkotikām un alkoholu, kungs ar lepnumu balsī saka, ka ir atturībnieks, jo cilvēks var vai nu dzert, vai nedzert vispār.
Kad saņēma Atzinības krusta Lielo sevišķās pakāpes goda zīmi par ilggadēju sabiedrisko darbību un skolu jaunatnes nacionāli patriotisko audzināšanu, atteicies saskandināt šampanieša glāzes ar prezidentu.
“Nu bet ar prezidentu, iedomājieties, man bija divas iespējas: varēju noblēdīties vai skaidri pateikt nē. Es piegāju un teicu, ka tostu neskandināšu. Viņš tāds izbrīnīts paskatījās un es teicu, ka tad es būtu nodevējs un negodīgs pret bērniem, kuri jāaudzina, pret jauniešiem un sabiedrību, kas bez tā var iztikt. Tad es gribētu, lai jūs viņu nofilmētu - tik gaišā cilvēciskā smaidā viņš atplauka…"
Ēvalds arī sarakstījis vairākas grāmatiņas “dzert vai nedzert” par alkohola un narkotiku ietekmi. Pirmajam izdevumam naudu lūdza no citiem. Viņš atzīst, ka, ja naudu vajadzētu pašam, labāk ciestu badu, bet toreiz rīkojies sabiedrības labā.
“Iznīcina visu labo audzināšanā, sabiedriskās attiecībās valsts dzīvē. Viss paliek neredzams, dzeršana ir brīvprātīga došanās vājprātā un mēs to darām,” skaidro cienījamais vīrs.
Padomju laikā Ēvalds studējis medicīnu; ar kolēģiem gājis uz kapiem pēc kauliem, lai varētu apgūt cilvēka ķermeņa uzbūvi. Tomēr, kad notikusi tā sauktā “tīrīšana”, viņam studijas bija jāpamet, jo nav paticis režīmam. Tad nolēmis pievērsties veterinārmedicīnai.
"Viss - infekcijas slimības, ķirurģija, ginekoloģija, mākslīgā apsēklošana, viss kopā bija, gan suņiem, gan kaķiem…”
Ārstējis visus dzīvniekus: zirgus, kaķus, cūkas, vistas, arī bites. Kāds suns atvests ar pārplēstu vēderu un tas ticis dzīvs gan ar elpināšanu, gan ar to, ka caur narkozi sapratis, ka telpā ir kaķis un pamodies.
Bijuši arī gadījumi, kas ārstam likuši domāt par to, vai un kā dzīvnieks spēj domāt.
“Zarnu sagriešanās. Zirgam tas ir tik masīvi, ka tur neko vairs nevar darīt. Saķeru galvu, tas tikpat kā būtu no nāves piecēlies... Brīnos un stāvu, un esmu apjucis, bet tas zirgs apgriežas, pienāk man klāt un uzliek galvu uz pleca. Brītiņu pastāvēja un aizgāja. Kāpēc? Es viņu mocīju!”
Sarunas fonā skan Bēthovena uvertīra Egmontam. Ēvalda kompaktdisku kolekcija ir rūpīgi ietīta striķīšos un, lai gan magnetafona ieslēgšana prasa smalkas instrukcijas, klasiskā mūzika ir viņam patiess baudījums.
“Martā būs ļoti ievērojams aptumsums, redziet kāds maziņš,” Ēvalds rāda savu teleskopu, kas ikdienā glabājas pagultē. Ar to viņš pa logu vēro Sauli. Uz nelielām lapiņām rūpīgi ir atzīmēti tās plankumi, kas parāda, cik aktīva ir saule un vērojis arī ziemeļblāzmu. Astronomija ir viņa aizraušanās.
“Es domāju, ka tur noteikti ir dzīvība, tik daudz jau atrasts. Zvaigznes ir kā mums saule, tās ir planētas, un šie miljardi zvaigžņu un planētas… kaut kur dzīvībai jābūt…” prāto Ēvalds.
Tagad kungs iet pastaigās, vasarā kopj dārziņu, mājās pin grozus. Viņam ir bērni un mazbērni, kas dzīvo Rīgā, bet Ēvalds pieradis dzīvot Smiltenē, tāpēc radi brauc ciemos.
Pa logu Ēvaldam ir skats par miljonu: priekšā visa pilsēta, un Jaunajā gadā var vērot salūtu visā apkārtnē, tad uz viņa balkona, kur šodien bija atlidojis dzenis, kritīs dzirksteles.
