Taču tie, kas ziņu virsrakstus netieši pavada visos šajos gadījumos, ir glābēji – ūdenslīdēji, kas meklē ūdeņos bojā gājušos, lai, kā paši norāda, atdotu tuviniekiem viņu mīļos.
Šogad Latvijas ūdenstilpnēs noslīkuši jau vārāk nekā 150 cilvēku, kas ir lielākais noslīkušo skaits kopš 2008. gada, kad Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests sācis apkopot informāciju par slīkušo skaitu. Šajā vasarā traģisku, skaļu gadījumu netrūka, turklāt starp noslīkušajiem deviņi bija nepilngadīgie.
Glābējs - ūdenslīdējs Juris Blūzmanis secina, ka šovasar patiešām bijis jāizvelk īpaši daudz noslīkušo. Dienesta iekšienē vīriem jau radies teiciens „saule nogalina”, jo noslīkušo skaits pieaug līdz ar siltāku laiku. Blūzmanis ūdenslīdēja darbu dara jau daudzus gadus un atzīst, ka pie noslīkušo turēšanas rokās pierast nav iespējams, īpaši, ja tie ir bērni.
„Bērni un puišeļi ir tie, kurus meklējot un atrodot, sirds ļoti sažņaudzas, jo man arī pašam ir dēls, kuram ļoti patīk peldēt un arī viņam vienmēr stāstu šos riskus. Protams, ir sāpīgi nest ārā no ūdens mazu nedzīvu ķermeni, bet tajā brīdī, kad velkam ārā, bieži paši sākam mākslīgo elpināšanu, gaidot mediķus,” norādīja Blūzmanis.
„Diemžēl pārsvarā nākas konstatēt, ka bērnu nevar glābt, arī šajā vasarā bija vairāki gadījumi, kad noslīka mazi puikas. Es zinu, ka nevajadzētu mums glābējiem šķirot cilvēkus, ka pieaugušie būtu kaut kā mazvērtīgāki. Taču pieaugušais, bieži zinādams riskus un bieži alkohola reibumā, dodas peldēties pārgalvības vadīts, bet mazie puiši to dara nezināšanas dēļ,” sacīja Blūzmanis.
Glābējs atzīst, ka arvien aktuāla problēma noslīkušo statistikas vairošanā ir pārgalvība, piemēram, sacenšoties uz izturību pārpeldēt kādu ezeru. Blūzmanis aicina, ja ir vēlme kādam kaut ko pierādīt – jūras līča līnija Latvijā ir vairāk nekā 400 kilometru gara, un, lai pārgalvji savas spējas testē tur, peldot paralēli krastam, un, ja kas notiek, var vienkārši nostāties kājās. Vēl bieža kļūda ir līdzcilvēku vēlme palīdzēt, peldot pie slīkstošā.
„Gan par vasaras, gan ziemas slīcējiem mēs vienmēr atgādinām, ka ir bīstami doties glābt cilvēku, ja tev nav hidrotērpa un glābšanas vestes,” saka Blūzmanis.
„Bieži tur, kur ir noslīkuši divi cilvēki, mēs varētu teikt - 90% gadījumu otrs ir devies palīgā slīkstošajam. Telefons taču tagad ir katram, tātad zvanām 112, sagaidām glābējus. Nu var mēģināt pamest kādu atrastu koku vai citu peldķermeni, bet peldēt klāt vai doties uz ledus ir ļoti bīstami,” uzsver ūdenslīdējs.
Runājot par to, kādēļ cilvēkus neietekmē melnā statistika, glābējs secina, ka, beidzoties vasarai, cilvēki to aizmirst. Tāpat, iespējams, līdzīgi kā Jāņos tiek veidotas kampaņas dzērājšoferiem, būtu nepieciešams veidot arī par peldētājiem.
„Bieži ir tā, ka Jāņos noslīkst vairāk cilvēku nekā nositas ar automašīnām. Tā uzmanība noslīkušajiem tika pievērsta vasaras mēnešos, un diemžēl, tikko pirmās lapas sāka dzeltēt, mēs par to pārstājam runāt. Taču, ja runājam par šo tēmu, protams, svarīga ir izglītošana,” norāda Blūzmanis.
„Pirmkārt, uz ledus nedrīkst iet, tas ir bīstami un vecākiem tas jāmāca īpaši saviem dēliem no mazām dienām, kā arī jāstāsta tas, ka peldēties ir bīstami dziļāk par kaklu. Ja prasa, kur it drošas vietas, tad tādu nav. Tieši tāpat arī ar ledu – no virspuses tas izskatās visur vienāds, jo aukstums no augšpuses iedarbojas vienādi. Savukārt no apakšas ir dažādi faktori – akmeņi, māli, dolomīts utml. Un rezultātā ledus biezums no apakšas ir krietni plānāks dažādās vietās,” stāsta ūdenslīdējs.
Savukārt, runājot par peldētāju glābšanu un noslīkušo vilkšanu no ūdens diendienā, Blūzmanis atzīst, ka glābējiem ir savs redzējums uz šo pienākumu un uz cilvēku vai viņu tuviniekiem, kas nelaimē nokļuvuši. „Par cilvēku meklēšanu bieži uzdod jautājumus. Strādāt par ūdenslīdēju ir interesants darbs, protams gan ne ar to, ka mums patiktu noslīkuši cilvēki, bet mēs cenšamies pārbaudīt efektīvākus noslīkušo meklēšanas paņēmienus, lai pēc iespējas ātrāk tuviniekiem nodotu to, kas viņiem pieder, jo ķermenim uzpeldot, tas jau ir sabojājies un nebūtu normāli tuviniekiem mirušo atdot tādā izskatā,” akcentē ūdenslīdējs.
Lai arī vasarā ir lielākais noslīkušo skaits, arī ziema un ledus parādīšanās uz ūdenstilpnēm līdz šim nesusi līdzi neskaitāmus slīkšanas gadījumus, īpaši makšķernieku vidū. Šomēnes noslīkuši jau četri cilvēki, viens no tiem makšķernieks.
