Pirmais stāsts ir par Karzanu no Irākas ziemeļiem. Šo teritoriju galvenokārt apdzīvo kurdu tautieši. “Es esmu Karzans Ali. Man ir 27 gadi. Es esmu no Irākas. Es dzīvoju Latvijā, Muceniekos, deviņus mēnešus,” stāsta Karzans.
Ar Karzanu Latvijas Radio satiekas dienas pirmajā pusē kādā no Rīgas centra nomaļākiem parkiem. Patvēruma meklētāju iecienītākā vieta Rīgā ir Vērmanes dārzs. To zina un apmeklē daudzi, tāpēc puisis saka, ka vēlētos aprunāties kādā citā parkā, divatā. “Man patīk Rīgas parki, kad tajos nav daudz cilvēku un ir klusums,” saka Karzans.
Netipiski vairumam patvēruma meklētāju Karzans starp pārējiem izceļas ar savu garo augumu un ne tik stingro attieksmi pret reliģiju. To īpaši varēja manīt vēl jūnija beigās un jūlija sākumā, kad musulmaņiem bija ikgadējais svētais mēnesis – ramadāns. Tajā paredzēts gavēnis, bet Karzāns baudīja gan latviešu, gan irākiešu tradicionālus ēdienus. Karzans saka, ka Dievs mums visiem ir viens un galvenā ticība mājo sirdī.
No latviešu puišiem viņš atšķiras vien ar nedaudz tumšāku ādas krāsu, taču pūļiem piepildītajā Rīgā nevar manīt, ka kāds īpaši atskatītos parkā, ielā vai veikalā.
Karzans Irākā bija spiests karot kurdu nacionālajā armijā, kur pieredzējis baisus skatus un arī pats ticis savainots rokā, plecā un kājā. Tā kā atmiņas par pieredzēto puiša sejā izsauc skumjas, šoreiz vienojamies par pagātni nerunāt.
“Man pietrūkst manas valsts, bet es gribētu dzīvot Latvijā un pieņemt jūsu tradīcijas,” saka vīrietis. Lai gan Karzans ir musulmanis, viņš ir gatavs pieņemt latviešu tradīcijas un kultūru, pilnībā iekļaujoties starp vietējiem. Jau otro mēnesi divreiz nedēļā viņš kopā ar citiem patvēruma meklētājiem apmeklē latviešu valodas nodarbības un pašlaik jau spēj izteikt frāzes.
"Man patīk mācīties latviešu valodu, un man ir laba skolotāja," saka Karzans.
Latviešu valodas nodarbības ar smaidu jaunietis piemin vairākkārt. Viņam paveicies ar citiem grupas biedriem un skolotāju, kas cenšoties katru tematu pasniegt tā, lai visiem būtu interesanti. Laiks valodas nodarbībās paskrien ātri, jo tiek svinēti tradicionālie latviešu tautas svētki, dziedātas dziesmas un arī kursu dalībnieku dzimšanas dienas tiek godinātas. Jubilāriem pasniedz apsveikumus un dāvanas. Problēmas valodas zināšanu dēļ nesagādā arī iepirkšanās veikalā, kā arī dažādu sadzīvisku lietu nokārtošana.
Puisis ar Latvijas Radio starpniecību pasakās saviem draugiem Latvijā: “Man ir daudz draugu Latvijā. Viņu vārdi ir Ina, Ella, Dace, Vita, Evelīna, Gunta. Man ir cieņa pret visiem Latvijas iedzīvotājiem. Man patīk visi šie cilvēki, es gribu pateikt “paldies”.” Kopā ar šeit iegūtajiem draugiem Karzans apskatījis Latviju arī ārpus Rīgas, kopā ar kādu latviešu ģimeni bijis Jūrmalā, kā arī Jelgavā, kur Karzanam vislabāk patikusi pils, sakoptā sala ap to un gājēju tilts, no kura paveras brīnišķīgas ainavas Driksas un Lielupes krastos.
Puisis ir lielisks peldētājs, Irākā ieguvis godalgotas vietas peldēšanas sacensībās. Šogad viņš pirmo reizi peldējies arī Baltijas jūrā.
Bet līdz šim lielāko pārsteigumu Latvijā viņam sagādājusi aukstā un sniegainā ziema. Karzans stāsta, ka ziemā viņam šeit bijis ļoti auksti. Latvijā viņš pirmo reizi redzējis termometra stabiņu noslīdam zem mīnuss 20 grādu atzīmes, kad iziet bez vairāku drēbju kārtas, cimdiem un cepures no “Muceniekiem” nebija iespējams. Viņš saka, šeit ir ļoti daudz sniega. Lai gan Irākas ziemeļos ziemā arī esot sniegs, tur temperatūra nekad neesot zemāka par nulli, tāpēc parasti sniegs noturoties vien kalnu virsotnēs.
Atgriežoties pie nākotnes plāniem – šovasar puisis cer iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu, kas varētu būt zināms augustā. Karzanam ir augstākā izglītība biznesa vadībā, un viņš ļoti vēlas iemācīties latviešu valodu un sapņo iekārtoties darbā kādā no bankām. Tikmēr pagaidām viņš ir gatavs apgūt arī kādu citu profesiju, piemēram, kļūt par pavāru vai peldēšanas treneri.
Karzanam 13.augustā būs dzimšanas diena. Draugi Latvijā jau plāno puisim sagādāt kādu pārsteigumu. Arī viņš pats ļoti cer, ka varēs gan šo, gan arī citas savas dzimšanas dienas svinēt Latvijā – zemē, kura viņam ir kā droša miera osta pēc briesmu pilnajām un sāpīgajām bēgļa gaitām, pametot dzimto Irāku.
Uzrunātajiem patvēruma meklētājiem Latvijas Radio lūdz uzrakstīt novēlējumu klausītājiem, un, lūk, ko novēl Karzans: “Lai katra diena ir kā svētki!”
