Diemžēl pēc 300 noietiem kilometriem viņa ceļojums arī noslēgsies Rīgā savainojuma dēļ.
“Es palieku Rīgā. Tas nav “diemžēl”. Es zinu, ko es esmu izdarījis. Es nepārvērtēju savas spējas. Jā, es zinu – es varētu iet, taču, kā jau es teicu, es negribu pēc divām nedēļām iekulties tādā savainojumā, ka vairs nevarēšu paskriet un visu mūžu klibošu. Pēdējā posmā eju – un tur izskalots ceļš – es nezinu vispār vai izskalots, bet nevar redzēt, kur iet - kā liec pēdu, tā iebrūc. Un otrajā reizē sasitu papēdi pret akmeni (..) Nekas lauzts nebija. Bauskā dakteris apskatīja un teica, ka nav lauzts (..) Ir doma pabeigt to ceļu līdz galam. Zvanīja brālis un teica: “Kad pabeigšu darbus, tad abi kopā noiesim”. Noteikti noiešu. Gribētu redzēt arī Igauniju,” Noviks – Grasis saglabā apņēmību.
Aivars ik dienu sāka iet agri no rīta un gāja līdz vēlai pēcpusdienai, dienā mērojot 40 līdz 50 kilometru. Fiziski sagatavojies viņš tam bija labi, taču pēdējā posmā Lietuvā nepatīkamais misēklis licis atteikties no ieceres sasniegt Tallinu.
Noviku-Grasi pēc Baltijas ceļa daļas mērošanas kājām pie Brīvības pieminekļa sagaidīja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāres pienākumu izpildītāja Baiba Moļņika. “ (..) Jūs pierādījāt to, kas bija pierādīts jau 1989.gadā – proti, ka Baltijas ceļš nav asfalta segums, kas ved no Viļņas uz Tallinu, bet gan jēdziens, ko ir veidojuši cilvēki (..) Tas pats spēks, tā pati drosme, tā pati apņemšanās,” uzsver Moļņika.
Vairākus Baltijas ceļa dalībniekus Lietuvā sastapa arī Aivars. “Viņi saka, ka mēs cerējām, ka būs labāk. Es gāju cauri maziem ciematiņiem. Var redzēt, ka Viļņa ir sakopta, savukārt ciematiņi panīkuši,” par lietuviešu uzskatiem, atskatoties uz agrāk piedzīvoto, saka Aivars. Vienlaikus gan agrāk pieredzēto viņi atceras ar pacilātību.
Baltijas ceļā pirms 25 gadiem vairāk nekā miljons cilvēku Latvijā, Lietuvā un Igaunijā uz 15 minūtēm sadevās rokās. Tāpēc arī Aivara mērķis to pašu maršrutu - aptuveni 700 kilometrus - bija noiet 15 dienās.
Noviks-Grasis ir 37 gadus vecs galdnieks no Cēsīm, kurš strādā Beļģijā. Viņš dzīvo ar savu dēlu un brīvajā laikā Aivaram patīk skriet.
Pārgājienā Aivars Noviks-Grasis atbalstīs UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas projektu „Baltijas ceļa stāsti”, kas apkopo iedzīvotāju atmiņas par Baltijas ceļa laiku un dalību tajā. Arī Aivars savā ceļojumā uzrunās cilvēkus un uzklausīs viņu stāstus.
Baltijas ceļa nozīmīgāko dokumentu arhīvs ir iekļauts UNESCO starptautiskajā reģistrā „Pasaules atmiņa”.
