Atminas Jelgavas bombardēšanu pirms 70 gadiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Šogad aprit 70 gadi, kopš Jelgavas bombardēšanas, kas krasi izmainīja pilsētas vēsturisko seju. Gandrīz 750 gadu laikā, kopš pilsētas dibināšanas, 1944. gada notikumi visvairāk izmainīja gan cilvēku dzīvi, gan pilsētas vēsturisko arhitektūru.

„Man viņa izskatās jauka un priecīga. Var teikt tā, es kā sacīt esmu priecīgs, ka varu dzīvot Jelgavā un esmu tik ilgi nodzīvojis, daudz ballītes ir,” smejoties, mūsdienu Jelgavu raksturo jelgavnieks Jānis Blīvis. Viņš padziļināti ir pētījis notikumus, kas Jelgavā norisinājās pirms 70 gadiem.

„Pirms 70 gadiem Jelgavā, tas ir 1944. gada jūlijā notika Padomju Armijas uzbrukums Jelgavai, notika ielu cīņas Jelgavā un Jelgavas bombardēšana ar aviāciju un līdz ar to tādās smagās ielu cīņās Jelgava faktiski gāja bojā,” norāda Blīvis.

Tolaik Jelgavā lielākoties bija koka ēkas, kas gaisa uzlidojuma un liesmu metēju rezultātā sadega, tāpat cieta arī mūra ēkas un baznīcas. Jānis stāsta, ka Jelgava izskatījās pēc liela ugunskura.

1944. gada bombardēšanu Jānis vēroja no netālās Svētes. „Un to varēja redzēt it kā būtu liels ugunskurs sakurts. Tādi dūmi un liesmas nāca un arī kaut kādi papīri, kurus apdegušus vējš nesa no Jelgavas. Tā kā traks skats bija tajā naktī, kad Jelgava dega. Un tad, protams, tās mūra ēkas cieta kara darbības rezultātā,” stāsta Blīvis.

Uzbrukums pilsētai ne tikai izmainīja tās ikdienu, bet arī tās ierasto vidi - daudzas agrākās būves nebija restaurējamas un pilsēta ieguva citu skatu. „Tagad ielas ir mazliet savādākas, savādāk izvietotas, kā pirms tam. Hercoga Jēkaba laukums tagadējais pilsētas centrā tolaik bija tirgus laukums. Rātsnams tāda interesanta neliela celtnīte ar tornīti pie tā tirgus laukuma. Tad arī Hercoga Jēkaba kanāls bija, kas nāca no Ģintarmuižas no Svētes upes uz Driksu,” atminas Blīvis.

Tolaik Jelgava atradās vācu varā, un kā norāda Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktore Gita Grase, uzbrukums Jelgavai bija neliela epizode no Padomju karaspēka militārās operācijas “Bagrations”, kura laikā Padomju armija caur Jelgavu cerēja nokļūt līdz Rīgai.

„Jelgavas ieņemšanas epizode bija mazsvarīga. Nevienu pusi neinteresēja ne mūsu pilsētas izcilā vēsturiskā, kūltūrvēsturiskā vērtība un nozīme Eiropas kultūras kontekstā. Nevienu jau tas neinteresēja. Tā bija vienkārši epizode lielā stratēģiskā uzbrukumā starp divām armijām,” atzīst Grase.

Viņa norāda, ka pilsētu sāka atjaunot tūlīt pēc kara beigām. Bija izstrādāti plāni pilsētas restaurācijai, kas paredzēja atjaunot lielu daļu no sagruvušajām ēkām - gan agrāko latviešu biedrības namu, gan Trīsvienības baznīcu un citas ēkas. „Bet.. kaut kā nepaveicās ar tiem atjaunošanas darbiem un vajadzēja Padomju varai svinēt kārtējo Padomju Latvijas jubileju. Tad tika pieņemts lēmums steidzīgi visu kaut ko darīt, lai pilsētu atbrīvotu no drupām. Tad sākās tāda šturmēšana, kā jau tas padomju laikos tika pasākts - visu nolīdzināja, pilnīgi jaunas ielas izveidoja un sabūvēja tās Padomju laika mājiņas kādas mēs tagad redzam pilsētā,” saka Grase.

Līdzīgus atmiņu un vēstures stāstus šonedēļ varēja dzirdēt arī ekskursijā “Jelgava 1944. gada jūlija liesmās”, kas veltīta trauksmainajiem jūlija notikumiem. Kā stāsta Grase, agrākās Jelgavas fotoattēli vienmēr bijuši pieprasīti, un varbūt arī tāpēc rīkota ekskursija par agrākās pilsētas izzināšanu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti