Anonīmie alkoholiķi: Vienīgās zāles - ir vienkārši jāpārtrauc dzert

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Mediķi uzskata, ka katram piektajam Latvijas iedzīvotājam ir problēmas ar alkoholu. Kad alkohols sāk traucēt darbam vai attiecībām ar citiem, nereti cilvēki meklē palīdzību, apmeklējot anonīmo alkoholiķu sapulces.

"Man bija sieva, divi bērni. Bija māja, automobilis," par savu pieredzi stāsta Uldis. "Nāca tāda situācija, ka mana sieva bija gatava ar mani šķirties un mest mani ārā. Es arī iekļuvu autoavārijā. Tad es sapratu, ka tā lieta ar alkoholu un ar mani ir nopietna," viņš klāsta.

Toreiz - pirms 32 gadiem Amerikā - Uldis saprata, ka ir jāmeklē palīdzība un pirmo reizi nonāca anonīmo alkoholiķu sapulcē. Šobrīd jau 16 gadus viņš dzīvo Latvijā un šeit ne tikai apmeklē sapulces, bet arī dalās ar to, kā beidzis dzert un aktīvi iesaistās Anonīmo alkoholiķu biedrības brīvprātīgajā darbā.

"Mēs neesam ārsti, mēs nemēģinām nevienu ārstēt. Mēs esam vienādi. Viens alkoholiķis palīdz otram alkoholiķim, un abi alkoholiķi grib būt skaidrā. Tātad caur palīdzēšanu citiem es palīdzu arī sev," viņš stāsta par biedrības būtību.

Uldis uzskata, ka pret alkoholismu zāļu nav. Vienīgās zālēs ir pārstāt dzert. Alkoholiķi, kas paši tam ir gājuši cauri, to zina vislabāk.

Viņi arī ir tie, kas veido anonīmo alkoholiķu sapulces. Par tām nav jāmaksā un tās notiek anonīmi. Netiek reģistrēts, cik cilvēku nāk; ja nevēlas, cilvēks var neatklāt arī savu vārdu. Var atnākt un neko neteikt, tikai klausīties. "Es teiktu, ka publika paliek arvien jaunāka un jaunāka. Es arī biju iedomājies, ka baltmataini veči ar ziliem deguniem tur sēž, bet tā nav," viņš norāda.

To apstiprina arī kāds 27 gadus vecs anonīmais alkoholiķis, kurš savu vārdu publiski atklāt nevēlējās. Viņš pirmo reizi uz sapulci aizgāja jau 22 gadu vecumā.

"Pēc lielas dzeršanas uz morālajam paģirām, fiziskajām paģirām sapratu, ka kaut kas īsti nav kārtībā ar šo visu iedzeršanu. Atradu Rīgā tuvāko sapulci," viņš saka.

Vīrietis tikai pērnā gada beigās atmeta alkoholam ar roku pilnībā un šobrīd sapulces apmeklē divas reizes nedēļā.

Jaunībā esot bijis grūti atzīt, ka alkohols ir problēma. Taču pieaugot, kad tas sāka traucēt darbam un attiecībām ar citiem, viņš saprata, ka tā turpināt nevar. "Pats galvenais, ka tu saproti, ka neesi viens pats. Tāda problēma, tāda slimība ir vairākiem cilvēkiem, ļoti daudz cilvēkiem. Tu paklausies stāstus, kā citi cilvēki ir krituši, kā cēlušies. Pats galvenais, ka viņi pastāsta, kā viņiem ir mainījusies dzīve. Viņi tagad dzīvo skaidrā, un dzīve ir pagriezusies par 180 grādiem," saka vīrietis.

Sapulces notiek katru dienu, un tās ilgst divas stundas. Katrs var izvēlēties pats, cik bieži tās apmeklēt. Vīrietis stāsta, ka ne viss, kas tiek stāstīts sapulcēs, palīdz. Taču no visa stāstītā pietiek ar vienu stāstu.

"Katrā reizē ir kaut kā tā, ka kāds pasaka kaut ko tādu, ko tu paņem sev un asociē. Tu domā - "viņš stāsta tieši tā, kā man ir bijis; paņem to, kas tev der, to, kas neder - atstāj citiem!" Tas palīdz, vismaz man," stāsta sapulču apmeklētājs.

Lai gan paši anonīmie alkoholiķi uzskata, ka sapulces tiem palīdz, citādās domās ir ārsti.

Narkoloģijas centra ārste Venita Dāve stāsta, ka sapulces ir nepieciešamas, jo atveseļošanās procesā svarīgs ir atbalsts. Tieši to arī alkoholiķi meklē šajās sapulcēs. Taču ar sapulču apmeklēšanu un alkohola lietošanas pārtraukšanu nepietiek. "Nedzert, tā jau nav atveseļošanās. Cilvēka personība slimo tālāk. Simptomātika, kā pie jebkuras hroniskas slimības, ir atrodama arī tad, kad cilvēks nelieto alkoholu," viņa komentē.

Ir zināms, ka Latvijā darbojas aptuveni 60 anonīmo alkoholiķu grupas. Kaut biedru skaits ir mainīgs, regulāri tās apmeklē vairāk nekā 1200 cilvēku.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti