"Pašlaik esmu Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas students neklātienē, būšu sporta skolotājs un vieglatlētikas treneris. Nodarbojos ar garo distanču skriešanu, trenējos aktīvi tagad, pārsvarā pagaidām pusmaratoniem, trenējos maratoniem. Un strādāju, pagaidām celtniecībā strādāju. Un papildus tagad bērnudārzā par sporta skolotāju. Varbūt tas kaut kā ir ietekmējis, ka es, manuprāt, esmu nedaudz vairāk patriotisks, nekā tāds vidējais latvietis. Vecāmamma bērnībā tā jokojot [sacīja] – nu, tu jau tādā dienā dzimis, tad būsi prezidents.
Pirmajās klasēs, man liekas, tā nebija vēl pat kā brīvdiena atzīta, pēc tam, kad tā jau bija atzīta kā brīvdiena, tad jau tā kā pieminēja, jā, to neatkarības atjaunošanu, tas vairāk ir ar vecākiem ģimenē runāts.
4.maijā sanāk daudz vairāk man dzimšanas diena, bet, ja runā par citiem svētkiem, tad 18.novembris tomēr, jā. Tos pašus raidījumus pa televizoru paskatāmies. Es tā nesvinu. Protams, draugi jau atnāk un tāpat svinam, bet nekādas tādas grandiozās ballītes parasti netaisu.
Bija tā, ka pāris minūtes pēc tās deklarācijas pieņemšanas es piedzimu. Es pat neesmu tā ļoti papētījis tās minūtes, cik tur bija, kad pieņēma un kad es piedzimu, bet tā, cik pēc nostāstiem. Tā vismaz vecāki teica. Ap pusdienas laiku, bišķiņ laikam pirms 12."
