Šī skaistā ainava Pjemontas dienvidos, kas gadsimtiem ilgi piesaistījusi nevienu vien mākslinieku, tagad ir visas cilvēces kultūras mantojums. Pjemontas vīna dārzi kļuvuši par jaunāko objektu no Itālijas, kas papildinājuši UNESCO pasaules mantojuma sarakstu.
Lai to panāktu, vietējā pašvaldība par to cīnījās desmit gadus un investēja gandrīz pusmiljonu eiro.
UNESCO pasaules mantojuma sarakstā lielākoties iekļautas vēsturiskas vietas vai iespaidīgi arhitektūras objekti, taču atzīts, ka vairāk nekā 26 000 akru plašie vīnogulāju lauki no Po upes līdz Ligūrijas Apenīniem, uzskatāmi par unikāliem seno tradīciju dēļ, kuras veidojušas īpašu mijiedarbību starp cilvēku un dabu:
„Lai nokļūtu UNESCO kultūras mantojuma sarakstā, nepietiek ar vienkārši skaistu vietu vai pieminekli. Pirmkārt, ir jābūt unikālai tipoloģijai. Kandidātam ir jābūt apveltītam ar unikālām īpašībām, kas nav sastopamas citās vietās. Otrkārt, ir jābūt spēcīgai nacionālai identitātei, kuru caur šo objektu valsts simboliski nodod visai pārējai cilvēcei,” saka UNESCO pārstāvis Roberto Serato.
Tagad pašu reģiona iedzīvotāju rokās ir šī statusa saglabāšana, lai tik pat skaistu un unikālu šo vietu atstātu arī nākamajām paaudzēm. Jāpiebilst, ka īpaši ieguvēji no UNESCO statusa piešķiršanas ir vīndari.
No Pjemontas reģiona pagājušajā gadā tika eksportēts vīns 1,4 miljonu eiro vērtībā un tagad tiek prognozēts pamatīgs pieaugums. Tiek lēsts, ka tūristu skaits uz šo reģionu, pateicoties īpašajam UNESCO statusam, varētu paliecināties pat par 30% līdz 40%. „Mums gribētos, lai apmeklētājus ieinteresētu mūsu vietējie produkti, mūsu paradumi un tradicionālais dzīvesstils šeit laukos, kas visu šo gadu laikā ļāvis saglabāt skaistu darbu,” klāsta vīndare Paola Abridžo.
Kopumā par pasaules mantojumu UNSECO atzinusi gandrīz tūkstoš vietu visdažādākajās zemēs. Taču tieši Itālijā to ir visvairāk – gleznainie Pjemontas dienvidu vīnogu lauki ir jau 50. UNESCO atzītais pasaules mantojuma objekts Itālijā.
