Cilvēki par iecienītāko laivošanai piemēroto upi uzskata Gauju, liecina akcijas "Upes oga" apkopotie dati. To kā savu laivošanas maršrutu norādījuši 51% aptaujāto. Nākamā populārākā bijusi Abava ar 8%, kam seko Daugava, Salaca, Irbe un Brasla ar mazāk nekā 5% katra. Tikai daži laivotāji savus maršrutus atzīmējuši Ventā, Tebrā, Misā, Lielupē, Rojā, Mēmelē, Aiviekstē, Durbē un citās upēs.
Savai izskaņai strauji tuvojas 2014.gada vasaras – rudens sezonā organizētā akcija “Upes oga” ar mērķi popularizēt laivošanu un atpūtu pie upēm, ezeriem un jūras piekrastē Latvijā un Igaunijā, popularizējot to, kā lielisku aktīvās atpūtas veidu un alternatīvu jau pierastajiem izbraucieniem ar auto vai velo.
"Savā ziņā tas ir bijis ne vien aicinājums aizstāt pasīvu pārvietošanos autosēdeklī ar aktīvu rosību dabā, bet arī stāsts par ūdeņiem kā dabas vērtību un Latvijas atklāšanu no jauna," pastāstīja projekta "Upes oga" koordinatore Baiba Ābelniece.
Akcija “Upes Ogas” liecina, ka tradīcijas lauzt nav viegli un lielākā daļa izvēlas Gauju starp Valmieru un Siguldu, jo tā ir zināma un samērā netāla vieta no Rīgas, kuras krastu krāšņums ir aktīvi reklamēts ilgu laiku. Šajā posmā straume daudziem šķiet pietiekami droša laiskai plūšanai uz leju, apvienojot to ar piknika elementiem. Arī Gaujas krasti ir samērā apdzīvoti un civilizēti.
.jpg)
Foto: "Upes oga"
“Gauja tradicionāli ir populārākais laivošanas maršruts, kas arī nepārsteidz, bet mūsu mērķis ir popularizēt ūdenstūrismu arī pa mazākām un ne tik populārām upēm, un šajā joma esam spēruši soli uz priekšu,” atzīst Latvijas - Igaunijas pārrobežu programmas projekta “Riverways” vadītāja Aiga Petkēvica.
Ar pašvaldību līdzdalību ir attīrītas turpat 20 mazās upītes Kurzemē, Vidzemē un Rīgas tuvumā, dodot cilvēkiem iespēju laivot arī pa jauniem un vēl neatklātiem maršrutiem Mazajā Juglā, Lielajā Juglā, Amatā, Abulā, Raunā, Rīvā, Durbē, Tebrā, Šķēdē, Ēdā, Engurē, Rojā, Vārtājā un Liepājas cietokšņa kanālā, kā arī Svētupē, Misā un Braslā, kas tīrītas, pateicoties vietējām iniciatīvām.
Savukārt vairāk nekā 60 atpūtas vietas un 80 informācijas stendi pie 22 upēm Kurzemē, Vidzemē un Rīgas reģionā padara laivošanu patīkamāku un informācijas ziņā bagātāku. Laivu iznomātāji jaunos maršrutus jau paspējuši iekļaut savos piedāvājumos un aicina iedzīvotājus atklāt arvien jaunas Latvijas upes un izvēlēties ne tik tradicionālus galamērķus.
2014.gada sezonā upju krasti kļuvuši sakoptāki un atpūtas vietu ir vairāk nekā iepriekš, piemēram, projekta ietvaros tapušas atpūtas vietas Burtniekos, Mazsalacā, Staicelē un Salacgrīvā pie Salacas. Atpūtas vietas tapušas Apē pie Vaidavas, Jūrmalā pie Lielupes, Ropažos pie Lielās Juglas, Ogrē pie Ogres, Salaspilī un Ķekavā pie Daugavas, Ikšķilē pie Mazās Juglas, Valkā, Strenčos, Carnikavā pie Gaujas. Kurzemē šādas vietas izveidotas pie Engures upes, pie Tebras un Durbes, pie Vārtājas, pie Rojas upes, pie Cietokšņa kanāla Liepājā un pie Ventas.
Vēl šajā rudenī nav nokavēts doties jauna maršruta izpētē. Ja māc neziņa, kurp doties, var izvēlēties kādu no laivu operatoru organizētajām ekspedīcijām, piemēram, 8. novembrī doties ekspedīcijā pa Rīvu, ko organizē "Sofijas laivas".
Tieši mazās upītes, kas ir attīrītas no koku sanesumiem, būs labākā izvēle rudens laivošanai, jo ūdens līmenis ir augstāks nekā vasarā.
Šovasar Latvijas laivotājiem atklājums bija Omuļupe, igauniski - Ohne, kur braucienu var sākt Igaunijā, bet beigt jau Latvijā. Līkums aiz līkuma, miers un dabas pirmatklāšanas prieks ir brauciena sabiedrotais.
Savukārt igauņi Salacu uztver par savējo un viņiem tas nav nekas neparasts, laivot pa upi Latvijā. Tāpēc latvieši Ahju, Emajogi un citas upes var padarīt par savējām, tomēr praksē novērots, ka laivošana Igaunijā šķiet kā tāls ceļojums citā valstī, jo,
ja dabā nav robežas, tad tās ir cilvēku prātos.
Līdz 15.novembrim turpinās akcija "Upes oga", kura aicina ikvienu reģistrēt savu šīs vasaras vai rudens laivošanas maršrutu un laimēt vērtīgas balvas atpūtai Igaunijā vai karšu izdevniecības "Jāņa sēta" komplektu "Ar karti dabā".
Taču rudens ir arī pārgājienu laiks, jo pēc lapu nokrišanas skatam paveras pavisam citāda ainava. Pārgājienos gar upi iespējams baudīt upju skaistos krastus un iziet vietas, kas vasarā ir aizaugušas. Arī pārgājienus var ieplānot tā, lai būtu iespēja izbaudīt sakopto infrastruktūru kādā no jauna iekārtotajām atpūtas vietām.
