“Tas, man šķiet, ir no trīsdesmitajiem gadiem. Viņam pat nav slieces – te ir dzelzs gabali, nav slieces modernā izpratnē. Braukt ļoti grūti – pa taisnēm vispār nevar savākt. Virāžās ir OK,” tā par sev uzticēto bobu teic Ekmanis.
Tā kā bobi ir dažādi, uzvarētāju noteica pēc tā, kurš nobrauc abus braucienus līdzīgāk. Sajūtas, braucot ar vēsturisko bobu, esot tās pašas – jā, desmit kilometrus stundā lēnāk, bet spiediena sajūtas esot tās pašas, tā Ekmanis.
Klāt otrā sacensību diena – uzdevums vīriem nav nekāds vienkāršais. Jānobrauc tikpat labi vai tikpat slikti kā dienu iepriekš. Grūti teikt, kurš no scenārijiem nostrādāja šoreiz, taču vistuvāk iepriekšējā dienā uzrādītajam laikam bija mūsu Zintis Ekmanis, un kopā ar vācu līdzbraucēju tika uzvarētāju godā.
Zintim, protams, prieks par uzvaru, bet tomēr viņu tirda tas, kā iet uz priekšu – kā nepastāties pie sasniegtā mūsdienu bobslejā.
“Es esmu absolūti mierīgs. Es zinu, ka veči aizies un izdarīs savu darbu,” olimpisko medaļnieku nodarbina domas par Latvijas bobslejistu startu pasaules čempionātā.
