Šajā spēlē daudz neiesvīdi. Pēdējās spēlēs daudz nesanāk būt laukumā. Kā tu pats ar to jūties?
Principā es jau pirms sezonas zināju, ka būs spēles, kur es nespēlēšu, un būs spēles, kurās spēlēšu. Kad galvenie spēlētāji atpūtīsies, tad sanāks vairāk minūšu. Kopumā sezonā es spēlēju vairāk, nekā es biju gaidījis iepriekš. Es rēķinājos ar to, ka būs tādas spēles, kur nesanāks vispār spēlēt.
Apskatnieki ir pamanījuši – ja tevi laistu laukumā vairāk, tavi rādītāji būtu ļoti solīdi priekš NBA debitanta. Kā pats vērtē savus statistikas rādītājus: kur varētu pielikt vairāk – aizsardzībā vai uzbrukumā?
Noteikti aizsardzībā vienmēr varētu būt labāk un atlēkušajās bumbās varētu būt krietni labāk – pie tā ir jāpiestrādā. Mums ir ļoti svarīgi aizsardzībā, jo dažkārt sanāk spēlēt pret ļoti atlētiskām komandām, kur viss ir atkarīgs no metieniem un savāktām bumbām. Varbūt tāpēc man ir neliels spēles laiks, jo treneris satraucas, ka es nesavākšu atlēkušās bumbas.
Kurā brīdī tu zini, ka spēlēsi, un kurā brīdī tu zini, ka varbūt būsi sākumsastāvā?
Sākumsastāvā praktiski vienīgā iespēja ir tad, kad kāds no galvenajiem spēlētājiem atpūšas vai ir traumēts, tad es zinu, ka varētu būt sākumsastāvā un spēlēt vairāk minūšu nekā parasti. Bet, ja visi ir ierindā, tad nevar zināt. Ir bijušās spēles, kurās kādam neaiziet, neveiksmīgi iesāk, tad pēkšņi trešās ceturtdaļas vidū sauc manu vārdu.
Vispār ir jābūt gatavam katrā mirklī iziet laukumā.
Ja būtu citā NBA komandā, iespējams, tiktu pie lielāka spēles laika?
Jā, bet tikai vienā komandā būtu vairāk uzvaru šajā NBA sezonā. Tā kā es esmu priecīgs, ka esmu šajā komandā, neatkarīgi no tā, ka citā komandā es vairāk spēlētu. Tomēr pirmajā sezonā iespēja cīnīties par čempiona titulu – ne daudziem tādas ir.
Sanantonio “Spurs” ir uzvarētāju komanda ar uzvarētāju psiholoģiju. Cik daudz tas tevi kā basketbolistu šajā sezonā ir iemācījis?
Principā ar to man problēmas nekad nav bijušas, vienmēr ir ļoti riebies zaudēt jebkādās spēles – vai ir svarīgas, vai nav svarīgas. Te tas tikai pierādās vairāk, jo pat pret nedaudz vājākām komandām, ja mēs nespēlējam labu spēli, pat ja vinnējam ar 20 punktiem, beigās treneris parāda katru kļūdu. Viņš zina, ka mēs gatavojamies “play off” un tajās spēlēs neviens tādas kļūdas mums nepiedos.
Arī pats gatavojies “play off”? Cik pats esi drošs par savu lomu tieši “play off” laikā?
Tieši “play off” laikā man daudzi trenera asistenti jau ir stāstījuši, ka man jābūt katrā brīdī gatavam. Jo tikpat labi manu trīspunktu metienu dēļ mani var uzlaist varbūt pat septītajā spēlē kādā kārtā pat uz piecām minūtēm, un tas var mainīt spēles gaitu. Tā kā jābūt gatavam jebkurā mirklī.
Kāds ir komandas galvenais treneris Greks Popovičs? Pirms spēles viņš bija iznācis ārā un viņš izskatījās… neteiksim, ka ļoti priecīgs par uzvaru. Viņš ir ļoti nopietns.
Viņš vienmēr ir ļoti nopietns. Lai viņš būtu priecīgs par uzvaru, mums ir jānospēlē gandrīz izcila spēle. Bet principā vienmēr būs kļūdas. Viņš tās kļūdas grib izlabot un palīdzēt mums tikt tuvāk ideālam sniegumam.
Saprotu, ka viņš ir ļoti stingrs treneris. Tā ir?
Jā, noteikti. Spēlētājiem ir jārespektē viss, ko viņš saka - pretim runāt nebūtu ieteicams. Pat labākie spēlētāji komandā viņu klausa. Ir redzētas komandas, kur treneri tik ļoti respektē līderus, ka viņiem pat neko nesaka. Mums jebkuram spēlētājam, ja kaut ko nedara pareizi vai arī vairākas kļūdas pēc kārtas, pateiks viņiem, ko domā.
Vai, skatoties savas komandas spēles no malas, esi iemācījies arī kādas taktiskās gudrības?
Treniņos man vairāk sanāk strādāt ar Monti Viljamsu, ASV izlases trenera asistentu. Viņš ar mums ir kopā, nav tieši trenera asistents šeit, bet palīdz treniņos. Parāda mazas viltībiņas zem groza spēlē pret lielākiem spēlētājiem, būt gatavam, tikt priekšā, ar prātu spēlēt aizsardzībā. Tas palīdz.
Cik svarīgi, tavuprāt, “Spurs” komandai ir uzvarēt NBA regulārajā čempionātā?
Mēs noteikti nedomājam par uzvaru regulārajā čempionātā. Galvenais ir katru spēli nospēlēt pēc iespējas labākā līmenī un tuvāk “play off” spēlēt aizvien stabilāk un stabilāk.
Par čempiona titulu jau esi aizdomājies? Ka pirmajā sezonā jau tiec pie lielā laimesta?
Protams, tas mērķis jau vienmēr ir čempiona tituls.
Jau pirms sezonas zināju, ka pievienojos komandai, kas cīnās par čempiona titulu.
Kādas ir “Spurs” reālās iespējas pacīnīties par čempiona titulu pašā finiša posmā?
Šosezon mēs labāk spēlējam pret spēcīgajām komandām nekā citreiz pret lejasgalu. Izbraukumā Klīvlendu uzvarējām, sezonas pirmajā izbraukumā Goldensteitu uzvarējām. Redzēsim. Nākamnedēļ abas komandas stāsies pretim. Es domāju, ka mēs nospēlēsim labi, mēs varam uzvarēt, un tas dos tikai papildu pārliecību tālāk.
Kā tev pašam ir ar pārliecību? Vismaz skatoties TV, šķiet, ka esi ļoti koncentrējies un sagatavojies spēlei. Kā tu pats gatavojies spēlei?
Katrai spēlei gatavojos tāpat, kā tād, ja es spēlētu 35 minūtes vai nespēlētu ne sekundi. Galvā es domāju, ka eju uz spēli, kuru es spēlēju.
Kad esi uz laukuma, kā tu pieņem lēmumus – kad iedot piespēli, kad pašam uzņemties iniciatīvu?
Daudz ir atkarīgs no tā, cik daudz ir pavadīts uz soliņa, pirms iziet laukumā. Citreiz trīs ceturtdaļas iznāk nosēdēt malā un tad uznākt, tad pirmās epizodes uzbrukumā mēģini vairāk iekustēties un vairāk dot piespēli. Bet ir reizes, kad iznāku otrās ceturtdaļas beigās un, ja es jūtu, ka man tas metiens būs un ir diezgan brīvs, tad es nedomāju un metu pa grozu.
Kāda ir tava fiziskā pašsajūta, zinot tavu pieredzi ar traumām?
Komandas treniņu mums nav tik daudz, daudz vairāk laika var veltīt sagatavošanās procesam. Ja mēs trenējamies vienreiz dienā, ir pietiekami daudz laika pirms treniņa sagatavoties, pēc treniņa atjaunoties. Aukstās vannas, fizioterapeiti – viss, ko vajag. Fiziski es jūtos labākajā formā, kādā es esmu bijis jebkad.
Spānijā spēlējot, laika starpība nebija tik liela, bet, spēlējot Amerikā, līdzjutējiem ir grūti sekot līdzi spēlēm. Cik lielu atbalstu tu jūti no līdzjutējiem Latvijā?
Noteikti es jūtu. Kad mēs Ņujorkā spēlējām, pirmkārt, bija ļoti daudz latviešu arēnā. Draugi ir teikuši, ka daudzi cilvēki tiešām ceļas naktī un skatās spēles. Ja viņi laicīgāk zina, ka mums kāds spēlētājs iztrūkst un es vairāk minūtes tikšu spēlēt, tad vairāk ceļas. Kad ir regulāra spēle, kad visi ierindā, varbūt ne tik daudz.
Līdzjutējiem ir svarīgi zināt, kādas ir tavas domas par Latvijas izlasi. Vai esi par to domājis?
Ņemot vērā, kā man pagātnē ir gājis ar traumām, sagaidīšu, kad beigsies sezona, apdomāšu visu kārtīgi un pieņemšu lēmumu.
Protams, es gribu spēlēt Latvijas izlasē, ņemot vērā, ka Eiropas čempionāts ir tikai reizi četros gados.
Man ir jāaprunājas ar treneri, jo nākotne saistās, cerams, ar šo komandu. Būs jāpajautā visiem cilvēkiem, ko viņi par to domā un kas būtu labākais variants.
Tev ir līgums uz diviem gadiem. Cik esi drošs, ka arī nākamo sezonu pavadīsi “Spurs”?
Šeit vispār ne par ko nevari būt drošs. Jo maiņas darījumi… cilvēkam jebkurā brīdī var pienākt klāt un pateikt, ka esam tevi aizmainījuši. Tā kā mēģinu darīt maksimumu un īsti nedomāt par to, kas tālāk.
Vai ir kādas baumas, ka tevi varētu kaut kur aizmainīt?
Nē, baumas nav bijušas un cerams, ka arī nebūs kādu laiku. Bet tāds tas basketbols un bizness te ir – uz jebko ir jābūt gatavam.
Vai Sanantonio klimats ir tuvāks Spānijai? Kā pats šeit jūties?
Te ir ļoti karsti. Tagad ir labākie laika apstākļi – pa dienu ap +25-28 grādiem. Saulīte spīd, var forši papusdienot ārā, bet tuvāk vasarai būs ļoti karsti – būs +35-40 grādi.
Ņujorkā ir daudz vairāk iespējas ko darīt. Kā tu pavadi savu ikdienu šeit?
Brīvdienās kādu filmu apskatos, aizeju vakariņās, tādas vienkāršas lietas. Citreiz gribas vienkārši sēdēt mājās un neko nedarīt.
Vai tev ir kas sakāms Latvijas līdzjutējiem?
Lai turpina atbalstīt. Manuprāt, Latvijas basketbols tikai augs, un, jo vairāk fani sekos līdzi, jo lielāks atbalsts būs un labāk nākotnē. Redzot, kā mums pēdējos gados spēlētāju skaits gan Eirolīgā, gan NBA ir audzis, un tuvākajos divos gados, iespējams, būs vēl divi trīs spēlētāji NBA, tā kā tas atbalsts ir noderīgs. Es ceru, ka vasarā uz izlases spēlēm tribīnes būs pilnas.
Vai brāļa gaitām Turcijā seko līdzi?
Protams. Bieži vien sanāk spēles dienas laikā un tad es paskatos. Bieži vien sanāk, ka es no treniņa jau esmu atbraucis mājās, un pusdienojot skatos.
Ar Kristapu Porziņģi arī kaut ko pirms spēles paguvi papļāpājāt?
Mēs vakardien kopā vakariņās bijām – sanāca satikties.
Vai tu skaties arī Kristapa spēles?
Nesanāk skatīties, jo spēles bieži sanāk vienā dienā. Protams, prieks par viņu, viņš ir viens no galvenajiem spēlētājiem komandā un ar viņu rēķinās.
