Kristena Mena dzimusi Kalifornijā, spēlējusi piecās sieviešu NBA komandās. “TTT Rīga” viņai jau ir devītais pieturas punkts, spēlējot Eiropā. Latvija Menai nav sveša, jo pirms pieciem gadiem viņa vienu sezonu spēlēja Cēsīs.
Dzīvojot Latvijā, Kristena iemācījusies arī dažus vārdus latviski. Arī savam sunim Sojeram viņa var uzsaukt: “Nāc šurp”. Viņas krājumā vēl dažas latviešu frāzes, arī lamu vārdi, kurus basketboliste ir iemācījusies pašus pirmos.
Kristena ir pieredzes bagātākā basketboliste “TTT Rīga” komandā. Pateicoties viņas sniegumam, komanda ļoti atzinīgi iesākusi sezonu visos turnīros, tostarp arī Eiropas kausā. Intervijā Kristena atklāja, ka basketbolu sākusi spēlēt deviņu gadu vecumā, un sākumā šo sporta veidu nav uztvērusi nopietni, līdz sapratusi, ka tā ir iespēja tikt augstskolā un izveidot profesionālu karjeru.
Vērojot Kristenas pētījumu, Ineta Radeviča atcerējās par kādu pētījumu, ko veica studiju gados ASV, proti, par sportistu atalgojumu komandu sporta veidos. Šajā pētījumā atklājies, ka vīriešiem ir daudz augstākas algas nekā sievietēm. Tādēļ arī jautājums – vai arī Eiropā ir šāda algu atšķirība. Mena teic, jā, arī Eiropā.
“Protams, tas nav taisnīgi. Loģiski, ka man kā sievietei nekad nebūs tādas fiziskās spējas kā vīriešiem. Bet, ja manas spējas un talantu ieliktu vīrieša ķermenī, kas liek domāt, ka es būtu sliktāka? Es ceru, ka algu sistēma izlīdzināsies,” uzskatu pauda Mena.
Taujāta, kāds būtu viņas novēlējums tām meitenēm, kurām viņa ir kā paraugs basketbolā, Kristena atklāja: “Mana atziņa – ticēt sev. Noteikti būs tādi nelāgi brīži, kad pārliecība pazudīs. Tādos brīžos nevajag noniecināt savas spējas. Es reiz lasīju, ka mums ir viena dzīve, tāpēc skrieniet pretim saviem mērķiem tā, it kā zem kājām degtu zeme”.
Līdzās basketbolam mūzika ir otra Kristenas dzīves lielā un nopietnā aizraušanās. Kopā ar draugu no studiju laikiem pirms pieciem gadiem izveidota grupa ar nosaukumu “Sapphica”. Šo gadu laikā izdoti jau divi albumi. Pēdējo no saviem skaņdarbiem Kristena veltījusi nesenās Parīzes traģēdijas upuru piemiņai.
“Ir ļoti skumji noraudzīties uz to, kas notiek pasaulē. Tas nav tikai Parīzē, Nigērijā, Mali, tas ir visur. Notikumus Parīzē uztveru daudz personiskāk. Tur es piecus gadus spēlēju, un tur man palikuši daudzi draugi,” atklāja basketboliste un mūziķe.
Menai patīk skumjas dziesmas, un viņa piemin Adeli, kuras skumjā mūzika patīk daudziem šajā pasaulē, jo viņa dzied par šķiršanos un sāpēm, ko daudzi spēj izjust caur savu pieredzi.
