Lielākā daļa meklēšanas operācijā iesaistīto kuģu un atbalsta vienību atgriezās ostā, meklēšanu turpinās dažas sauszemes spēku vienības, teikts Zviedrijas armijas paziņojumā.
Uzskatīts, ka šī meklēšanas operācija bija lielākā Zviedrijā kopš aukstā kara beigām. Apjomīgā militārā operācija izmaksāja 20 miljonus kronu jeb aptuveni divus miljonus eiro. Taču armijai nav izdevies atrast ne zemūdenes, ne arī citus zemūdens transporta līdzekļus.
„Bruņoto spēku vērtējums ir sekojošs - ir ticams, ka Stokholmas arhipelāgā ir notikusi svešas valsts zemūdens operācija. Taču mēs neesam spējuši faktiski apstiprināt ārvalstu veiktu zemūdens operāciju. Proti, mēs neesam pilnīgi droši konstatējuši šīs ārvalstu operācijas tipu, valsts piederību un formu. Mūsu novērojumi liecina, ka tas objekts vai tie objekti, kuriem mēs pēc sabiedrības un pašu liecībām esam sekojuši, tagad ir pametuši šo apkārtni,” sacīja Zviedrijas armijas viceadmirālis Anderss Grenstāds.
Tomēr Zviedrijas bruņotie spēki apstiprina, ka parastas zemūdenes klātbūtne Stokholmas arhipelāgā ir izslēgta. Armijas izsekotajās teritorijās zemūdenes pārvietoties nevarot - tas noteikti ir bijis kāds mazāks transporta līdzeklis.
Operācijas gaitā ļoti noderīga ir bijusi no sabiedrības saņemtā informācija - tā uzsvēra viceadmirālis Grenstāds: „Es gribu izmantot izdevību un pievērst uzmanību, kā arī pateikties tām privātpersonām, kuras ir sniegušas liecības. Kopumā esam saņēmuši vairāk nekā 200 ziņojumus uz e-pastu un pa telefonu. Arī masu mediji ir snieguši informāciju, kas ir ļoti pozitīvi.”
Lai arī svešzemju okšķeri Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos nav notverti, armija operāciju uzskata par veiksmīgu. Pārkāpējiem esot dots skaidrs signāls, ka Zviedrija aizstāv un arī turpmāk aizstāvēs savu teritoriju.
Zviedrijas mediji vēstīja, ka armija fiksējusi Krievijas zemūdeni, ko Maskava kategoriski noraidīja. Arī piektdien Krievijas Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka krievu zemūdenes pie Stokholmas nebija, un pārmeta Zviedrijai saspīlējuma veicināšanu.
„Šāda nepamatota Zviedrijas aizsardzības iestāžu rīcība, kuru uzkurināja retorika aukstā kara garā, šodien ved tikai pie spriedzes eskalācijas reģionā,” paziņojis Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs.
Jau vēstīts, ka svētdien Zviedrijas bruņoto spēku pārstāvji apstiprināja, ka pie valsts krastiem manīta, visticamāk, ārvalstu zemūdene. Medijos izskan pretrunīga informācija – tur varētu būt avarējis gan neliels zemūdens aparāts, gan pat ar kodolieročiem aprīkota Krievijas zemūdene.
Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedz informāciju par iespējamu incidentu ar krievu zemūdeni.
Valsts piekrastē notika izlūkošanas operācija, kurā iesaistīti kuģi, helikopteri un vairākas sauszemes vienības. Pēc mediju ziņām, tā ir Krievijas minizemūdene jeb kāds zemūdenes aparāts, kuru Stokholmas arhipelāga ūdeņos piemeklējušas tehniskas problēmas. Zviedrijas armija esot pārtvērusi tā pārraidīto trauksmes signālu krievu valodā, kas bijis domāts bāzei Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Veiko Spolītis iepriekš norādīja - ja Zviedrijas bruņotie spēki nespēs atrast zemūdeni, par kuras meklēšanu tika plaši izziņots, tā būs liela sabiedrisko attiecību problēma Zviedrijai, un tas var arī mazināt atbalstu valsts virzībai uz NATO.
