Labrīt

Valka pārvēršas par alkohola tirdzniecības lielpilsētu

Labrīt

Eiropols: Pieaug apmaksātu kibernoziegumu skaits

Dažas Eiropas valstis ir labvēlīgas ārzonu biznesam, uzskata žurnālisti

Žurnālisti: Vairākas Eiropas valstis joprojām ir labvēlīgas ārzonu biznesam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Eiropas Parlamenta (EP) izmeklēšanas komisija, kas pēta tā dēvēto Panamas dokumentu lietu, trešdien, 27. septembrī, tikās ar vairākiem žurnālistiem no Starptautiskā pētniecisko žurnālistu konsorcija. Tieši šīs žurnālistu organizācijas biedri, izpētot no Panamas juristu firmas „Mossack Fonseca” nopludinātos dokumentus, tajos uzgāja liecības par augstām amatpersonām un tām pietuvinātu cilvēku ārzonas firmām.

 

Skandāls, kuru šā gada pavasarī izraisīja tā dēvēto Panamas dokumentu publiskošana, pamazām jau sācis aprimt, taču EP komisija, kas izmeklē ar naudas atmazgāšanu un izvairīšanos no nodokļiem saistītus jautājumus, savu darbu turpina. Nodokļu apiešana un iespējas to samazināt jau ilgāku laiku ir Eiropas institūciju redzeslokā, tādēļ 27. septembrī Eiropas Parlamenta komisija tikās ar vairāku valstu žurnālistiem, kas, darbojoties Starptautiskajā pētniecisko žurnālistu konsorcijā, ir pētījuši Panamas dokumentus. Šie žurnālisti EP deputātiem izklāstīja savas pārdomas par to, kādēļ ārzonu tīkli turpina zelt un kas darāms, lai šo tendenci mazinātu.

Šveices žurnālists Olivers Zilmans, kurš bija viens no pētniekiem, kas izpētījis Krievijas prezidenta Vladimira Putina drauga, čellista Sergeja Roldugina ārzonu tīklu, pauda aizdomas, ka vairākās Eiropas valstīs vēl arvien pastāv ļoti labvēlīgi apstākļi ārzonu biznesam.

„Mēs atklājām advokātus no Kipras, kas darbojušies kā patiesā labuma guvēji ofšoros un, iespējams, slēpuši patieso īpašnieku identitātes. Mēs atklājām uz pilnvarojuma līguma pamata izveidotus banku kontus Kiprā, kas izveidoti ar Šveices juristu palīdzību un izmantojot regulējuma nepilnības. Tie bija milzīgi veidojumi, lielākie, ko atradām Panamas dokumentos. Un, ja jūs meklējat regulējuma nepilnības un ko ar tām darīt, es skatītos šajā virzienā. Mēs redzam, ka ar šo shēmu Putinam pietuvinātā svīta caur Eiropas Savienību ir izņēmusi simtos miljonu mērāmus aizdevumus, izvairoties no praktiski jebkādas kontroles,” klāstīja Zilmans.

Līdzīgu viedokli, akcentējot Šveices un Luksemburgas lomu ārzonu biznesa veicināšanā, pauda arī izmeklējošais žurnālists no Beļģijas Kristofs Klerikss. Viņš, pētot Panamas dokumentus, pievērsis īpašu uzmanību Beļģijas dimantu industrijas saistībai ar ārzonu firmām.

„Ja paskatāmies uz to, kā viņi sakontaktējās ar „Mossack Fonseca” un Panamu, redzams, ka ļoti bieži tas noticis caur Šveices bankām. Skatoties uz starpniekiem, kam ir bijusi kāda loma attiecībā uz klientiem no Beļģijas, mēs vienmēr atklājām dubultpēdas. Vienas veda caur Luksemburgu, otras – caur Šveici,” izpētījis Klerikss.

Starp augsta ranga politiķiem, kuri, saskaņā ar Panamas dokumentos atrodamo informāciju, ir izmantojuši ārzonu firmas, ir vairāki bijušie un esošie valstu vadītāji un viņiem pietuvinātas personas. Pagājušajā nedēļā atklājās, ka kādas Bahamu salās reģistrētas ārzonu kompānijas direktoru vidū bijusi arī kādreizējā Eiropas Komisijas viceprezidente Nellija Krusa. Pārmetumi par palīdzību nodokļu apiešanā izteikti arī ne vienai vien lielai Eiropas bankai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti